Šodien Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja jauno Latvijas valsts karoga likumu, kas regulē karoga izvietošanu, kā arī nosaka, kā bojātu karogu var iznīcināt. Līdz šim tas radījis dažādas spekulācijas.
Pašreiz spēkā esošais likums Par Latvijas valsts karogu ir pieņemts jau 1994. gadā, bet, kā uzsver likuma izstrādātāji, situācija šo gadu laikā ir mainījusies un tas attiecas arī uz mūsu valsts karoga lietošanu. Jaunais likums regulēs karoga izvietošanu pie ēkām un telpās, uz valsts amatpersonu dienesta automašīnām, kā arī karoga lietošanu svētku, atceres, atzīmējamās dienās un vēlēšanu dienā. Likumprojektā noteikta arī Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošanas protokolārā kārtība, kas saistīta arī ar Latvijas valsts karoga lietošanu attiecībā pret citu valstu un starptautisku organizāciju (ES, NATO) karogiem.
"Pilnīgi jauna lieta ir Latvijas valsts karoga vimpelis – trapecveida auduma lente ar valsts karogam atbilstošu krāsu un proporcijām, ko vēlamies ieviest, un šos vimpeļus būtu paredzēts lietot karogu mastos ikdienā, protams, pēc iedzīvotāju brīvas izvēles," Neatkarīgajai stāsta Ārlietu ministrijas valsts protokola otrā sekretāre Sintija Stipre. Tas nekādā gadījumā neaizstās valsts karogu, kas jāizkar valsts svētku dienās pie namiem, jo vimpelis ir paredzēts uzvilkšanai mastā, ne pacelšanai karoga kātā. Šī tradīcija plaši izplatīta Ziemeļeiropā un Skandināvijas valstīs.
Pašlaik Latvijā tas nav noteikts, bet visā Eiropā tiek ievērota tradīcija, ka karogu neaprok kopā ar zārku vai nesadedzina mirušā kremācijas laikā. Jaunais likums noteiks, kā ar valsts karogu rīkoties bēru ceremonijā. Tā pēc būtības ir necieņas izrādīšana karogam – ierakt to zemē vai sadedzināt. Armijā pat ir noteikta kārtība, kā karogs tiek uzvilkts mastā, lai tas nesaskartos ar zemi. Ja radinieki vēlas pieminēt aizgājušo, uzliekot karogu uz zārka, to var darīt, bet pēc tam karogs ir jānoņem.
Ko darīt ar nolietotu vai bojātu karogu – šis jautājums pašreiz īsti nav sakārtots, tāpēc rada pamatu dažādām spekulācijām. Jaunajā likumā noteikts, ka karogu var iznīcināt publiski nepieejamā vietā, sadalot pa krāsu lentēm. Svarīgi, lai karogs netiktu plēsts vai griezts publiskā vietā, tas ir jādara diskrēti. Tajā pašā laikā nerakstīts likums, kas sakņojas tradīcijās, paģērē karogu – arī bojātu vai sadalītu pa krāsām – pirms izmešanas ielikt atkritumu maisiņā.
Saeimas Juridiskā komisija gatavo grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot mīkstināt iespējamo sodu par karoga neizkāršanu. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, par karoga nepacelšanu likumā noteiktajās dienās varēs izteikt arī brīdinājumu. Līdz šim vienīgā iespējamā sankcija bija naudas sods līdz 50 latiem.
***
UZZIŅAI
Ko paredz jaunais valsts karoga likums?
Karogs pie iestāžu, uzņēmumu un organizāciju, kā arī dzīvojamajām ēkām būs jāizkar 1. maijā, 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī
Karogs sēru noformējumā jālieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā
Valsts karogs būs pastāvīgi lietojams arī pie nozaru ministriju un pašvaldību domju ēkām
Iedzīvotāji ikdienā pie savām mājām varēs lietot karoga vimpeli
Valsts karogu lietot aizliegts pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī vai kurām tiek veikts fasādes remonts
Aizliegts lietot arī bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Lietošanai nederīgu karogu var iznīcināt diskrētā veidā
Avots: Saeimas Juridiskā komisija, ĀM