Valdības lēmums apvienot Naturalizācijas pārvaldi un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai varētu ietaupīt 100 tūkstošus latu valsts budžetā, nozīmēs arī Pilsonības likuma atvēršanu Saeimā.
Lai arī tas tiktu darīts tikai ar vienu mērķi – izsvītrot no tā vārdus Naturalizācijas pārvalde, deputātiem starp lasījumiem būtu iespēja iesniegt arī citus priekšlikumus. Turklāt, tā kā šis likumprojekts būtu valsts budžetu pavadošajā likumu paketē, tas būtu jāizskata steidzamības kārtā – divos, nevis trijos lasījumos.
Tas darījis piesardzīgu virkni politiķu. "Deputāti ir emocionāli nocietušies šā likuma atvēršanas gaidās. Tāpēc var rasties problēmas, kas var traucēt arī budžeta pieņemšanu," sprieda Tautas partijas deputāte Anta Rugāte. Pēc viņas teiktā, iespējams, arī nav citu variantu, taču tad tas prasītu visu koalīcijas spēku apkopošanu, lai netiktu atbalstīti citi priekšlikumi "un likums netiktu saplosīts gabalu gabalos".
Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs, TB/LNNK deputāts Pēteris Tabūns sacīja, ka, viņaprāt, šis jautājums tiek skatīts pārāk steidzīgi. Lai arī 100 tūkstoši latu neesot maza nauda, budžetā tas esot piliens, salīdzinot ar to, kādas politiskās kaislības varot izcelties ap likuma grozīšanu. Koalīcija vēl varētu sarunāt, ka citus priekšlikumus, kā vien šajā reizē nepieciešamos, neiesniegs, bet no opozīcijas deputātiem to gaidīt nevarot. Vakar to apliecināja arī Saskaņas centra deputātu Ivana Ribakova un Ivana Klementjeva reakcija uz deputātes Ausmas Kantānes (JL) ierosinājumu par šādu risinājumu Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē, noraidoši grozot galvas.
Pēdējo reizi Pilsonības likums grozīts 1998. gadā. Turklāt arī toreiz bez skaļām kaislībām neiztika un bija mēģinājums grozījumus atcelt tautas nobalsošanā. Kopš tā laika ir bijuši vairāki mēģinājumi likumu labot, pat rakstīt to no jauna, jo ir normas, kas novecojušas. Piemēram, problemātisks ir dubultpilsonības jautājums. Taču allaž politiķi izvairījušies likumu atvērt ar vienu un to pašu argumentu – tam var būt neprognozējamas politiskās sekas.
Atšķirīgi viedokļi gan ir arī par pašu ieceri apvienot Naturalizācijas pārvaldi ar PMLP. Valdībā šis lēmums atbalstīts, jo secināts, ka abu iestāžu kompetencē ir personas tiesiskā statusa noteikšana, tāpēc ir lietderīgi to nodot tikai vienas institūcijas kompetencē. Pašlaik Naturalizācijas pārvalde izskata personu iesniegumus par personu piederību Latvijas pilsonībai, uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, organizē Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes materiālu un latviešu valodas prasmes pārbaudes materiālu izstrādi. Savukārt PMLP nosaka personu piederību Latvijas pilsonībai, analizē procesus, kas saistīti ar migrāciju, patvērumu, personu tiesiskā statusa noteikšanu, iedzīvotāju uzskaiti u.c. Taču Naturalizācijas pārvaldes amatpersonas jau paudušas viedokli, ka reorganizācijā tikšot apdraudēts naturalizācijas process un varot rasties interešu konflikts, jo PMLP pēc reorganizācijas nodarbosies ar visiem pilsonības un naturalizācijas jautājumiem.