Sākumdeklarēšanās likums un tā ieviešanas normatīvā bāze izraisījusi un joprojām izraisa jautājumus ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī Saeimas deputātiem, kas bija un ir atbildīgi par šāda likuma pieņemšanu.
Valstī tuvākajā laikā uzsākšot informatīvu kampaņu, lai skaidrotu deklarētās skaidrās naudas iemaksas kārtību bankas kontā. Naudas iemaksa ir viena no sākumdeklarēšanās sastāvdaļām.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti vakar iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas noteiks kārtību, kādā fiziskas personas savā kontā kredītiestādē iemaksā skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 10 000 latu. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs konstatēja, ka likuma pieņemšanas gaitā komisijas deputātiem radās jautājumi, kurus vajadzēja atrisināt ar MK noteikumiem. «Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas izstrādāto projektu, secinājām, ka naudas iemaksas kārtība aprakstīta visai lakoniski,» atzina J. Reirs. Deputāti papildus iztaujājuši projekta autorus, tomēr saņemtie skaidrojumi tik un tā nav bijuši pietiekami, lai uzskatītu, ka visos jautājumos skaidrība ir iegūta. Līdzīgu pieredzi 11. janvāra numurā aprakstīja arī Neatkarīgā, pētot, kādu informāciju par īpašumiem un naudas uzkrājumiem nāksies iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Ekonomiste Raita Karnīte 2005. gadā sniedza ekonomisko novērtējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izstrādātajam koncepcijas projektam Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu, kas uzskatāms par pašreizējā sākumdeklarēšanās likuma pamatu. Viņa netic, ka skaidras naudas iemaksāšana bankā dos vēlamo rezultātu. «Kurš zinās, kam tā nauda pieder? Varbūt manam sunim,» ironizē ekonomiste. «Sākumdeklarēšanās jēga ir tad, ja to dara visi un par visu. Tad ir pilna informācija par nabagajiem un bagātajiem. Tas, kas notiek tagad, Latvijā ir populāri, bet aizvainojoši – pret normālu, sevi cienošu pilsoni, kurš ieguvis kādu labumu vairāk nekā bomzis, vēršas kā pret potenciālo noziedznieku.»
R. Karnīte norāda uz, viņasprāt, aplamu kārtību. Proti, VID pārbaudīs tikai tās deklarācijas, kuras izraisīs aizdomas. Taču VID darbinieki nelasīs katru deklarāciju, jo iespējamās noziedzīgās darbības, kas parādīsies deklarācijās, izķeršot datorprogramma, Neatkarīgajai sacīja Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Aleksis Jarockis. Ekonomiste par to ir neizpratnē: «Pēdējos divos, trijos gados, ārprāts, cik nepārdomātus likumus pieņem! Tāpat kā nodoklis par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām – ķeksītis ir ievilkts! No iedzīvotājiem deklarēšanās prasīs izdevumus, bet valstij ienākumu nebūs.
Sākumdeklarēšanās ir kā zvirbuļu šaušana ar lielgabalu. Aplokšņu algās apgrozās lielākas summas, bet mums vajag noķert vienu miljonāru.»
Pašlaik MK projektā paredzēts, ka persona skaidras naudas uzkrājumu kopsummu, kas pārsniedz 10 000 latu, iemaksā savā kontā kredītiestādē līdz 2012. gada 1. jūnija pulksten 24.00. Plānots, ka šī nauda bankas kontā būs jāsaglabā vismaz līdz nākamās dienas – 2. jūnija – pulksten 00.05.