Par to, vai Zviedrijas mediju koncernam ļaus iegādāties a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), vēl jālemj Konkurences padomei, taču aizvien vairāk iezīmējas iespēja, ka šis darījums nozīmētu LNT, kādu to zinām pašlaik, galu.
Darījumam notiekot, LNT žurnālistiem, iespējams, būs jārēķinās ar plašu reorganizāciju jeb, kā krīzes gados ierasts teikt, optimizāciju, – par to pirmais ierunājās Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.
Tāpat domā arī žurnāliste un mediju eksperte Sandra Veinberga, pamatojot to ar tirgus ekonomikai raksturīgo sauso aprēķinu. «Ja divas fabrikas, kas ražo riepas, apvienojas, tad tās neturpinās ražot tās riepas abās fabrikās,» saka mediju eksperte, norādot, ka tā ir normāla biznesa loģika. «Esmu asociēta profesore un spriežu no tā horizonta, kā darbojas modernie mediji,» viņa piebilst.
LNT iegādē ieinteresētā Modern Times Group (MTG) nodarbojas ar izklaides kanālu izveidi un translēšanu un neesot ieinteresēta kvalitatīva satura radīšanā. Fakts, ka Latvijā kompānija veido arī ziņas, esot tikai izņēmums. Veinberga uzskata, ka MTG pozicionēšanās arī ir viens no faktoriem, kas liecina par labu versijai par LNT reorganizēšanu, ja darījumu atļaus.
Eksperte gan uzskata, ka Konkurences padome nav tā iestāde, kurai vajadzētu uzticēt lēmumu pieņemšanu par medijiem. «Medijus nevar reglamentēt Konkurences padome, tur jāzina detaļas un nianses, tas ir jūtīgs segments, tas nav kā kurpju ražošana. Latvijā ir tendence salīdzināt mediju biznesu ar jebkuru citu biznesu, bet tā nav – vajadzētu izveidot profesionāļu grupu, kas pieņem šādus lēmumus,» uzskata S. Veinberga.
Viņa neņemas spriest par to, vai Konkurences padome atļaus šo darījumu, bet pat no Zviedrijas, kurā viņa dzīvo un strādā, esot redzams, ka konkurējošie spēki, kas nav ieinteresēti šajā darījumā, uzsākuši pret to cīņu. «Daudzi Krievijas kanāli jau ir nostājušies kaujas pozā, lai nepieļautu šo darījumu,» saka profesore.
Viņa arī norāda, ka Latvijā nav sakārtoti jautājumi par vietējā kapitāla vai uz vietas strādājošo ārzemju kapitāla raidsabiedrību aizstāvību. Profesore uzskata, ka, nosakot dažādus atvieglojumus vietējām raidsabiedrībām, piemēram, nodokļu atlaides, tiktu panākts, ka uzlabojas pārraidītais mediju saturs. «Normāli varētu būt tā, ka reklāma ir tikai tajos kanālos, kuri raida latviski. Bet pie mums tā nav. Var jau raidīt mongoliski arī pie mums, bet šādos kanālos nevajadzētu būt reklāmām. Jau tagad Krievijas kanāli mums lauž to tirgu. Mūsu valsts ir maza, mums vajag to protekcionismu, mēs nevaram atļaut, lai mūs izgrūž ārā,» saka S. Veinberga.
Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, ka Latvijai nemaz nav nepieciešami vairāki komerctelevīzijas kanāli. Viņš uzskata, ka pilnībā pietiktu ar vienu rentablu komerctelevīziju un labi finansētu sabiedrisko televīziju, kas uzturētu līdzšinējos divus kanālus – LTV1 un LTV7. «Jo vairāk Latvijā televīzijas kanālu, jo lielāka savstarpējā konkurence un fragmentētāks, nekvalitatīvāks latviskajam skatītājam adresētais saturs,» uzskata O. Skudra.
Iespēju, ka, MTG iegādājoties a/s LNT, varētu kādu no sabiedrības kanāliem likvidēt, profesors atzīst par ļoti iespējamu. Taču pastāvot arī iespēja, ka MTG nolems LNT pārvērst par šaurākai skatītāju grupai adresētu interešu kanālu. Viena no iespējām – izveidot kvalitatīvu un ar Pirmo Baltijas kanālu konkurētspējīgu kanālu krievvalodīgajiem Baltijas valstīs. Pēc viņa domām, MTG krievvalodīgais kanāls TV3+ šo funkciju nepilda, jo koncentrējas uz lielāko reklāmas tirgu – galvaspilsētām un to apkārtni.
LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis uz jautājumu, vai darījuma apspriešanas laikā ir pārrunāta arī LNT nākotne, neatbild. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena no komentāriem atsakās, līdz Konkurences padome būs pieņēmusi savu lēmumu.