Atceroties latviešu strēlnieku varonību Ziemassvētku kaujās pirms 95 gadiem (pēc jaunā stila), arī šogad notiks Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija. Ziemassvētku kauju atceres programma rīt, 7. janvārī, paredzēta gan Jelgavā, gan Ložmetējkalnā, kur pievakarē iedegs atmiņu ugunskurus.
Gandrīz blakus Ziemassvētku kauju muzejam, Jelgavas novada Valgundes pagasta Mangaļos, uz kauju pulcēsies militārās vēstures rekonstrukciju klubu dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. «Tā ir tradīcija. Katru gadu inscenējam citu kauju, parasti piedalās 50–60 cilvēku. Kaujas inscenējums noder kā izziņas process tās dalībniekiem, bet skatītājiem tā ir iespēja apjaust, kā kādreiz viss noticis. Viss ir autentisks – formastērpi, ieroči, scenārijs balstīts uz vēsturiskiem faktiem, kauja notiek autentiskā vietā. Lodes gan nav īstas,» stāsta Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. Šā gada kaujā tiks demonstrēta latviešu strēlnieku sadursme ar vācu karavīriem. Kaujas rekonstrukcija notiks vēsturiskā vietā, kur tieši pirms 95 gadiem latviešu strēlnieki uzbruka vācu nocietinājumiem – vācu 114. artilērijas baterijas vietā, apmēram 500 metru no muzeja.
«Skatītājiem būs iespēja justies kā kara filmā, saostīties pulveri un dūmus,» sola D. Dedumietis. Pagājušogad, spītējot sniegam un aukstumam, sabraucis līdz 700 interesentu, šogad varētu būt vairāk, lēš D. Dedumietis. Tāpēc viņš aicina ierasties laikus, lai varētu atrast vietu, kur novietot mašīnu.
Piedalīšanās Ziemassvētku kauju atceres pasākumos ir iespēja uzskatāmi parādīt bērniem Latvijas vēstures faktus. Puikām šķiet interesanti Ziemassvētku kauju muzejā pielaikot strēlnieku formastērpu, bet vienlaikus viņi uzzina, kas noticis Tīreļpurvā 1916.–1917. gada kaujās (tās norisinājās 1916. gada 23.–29. decembrī pēc vecā stila jeb 1917. gada 5.–11. janvārī pēc jaunā stila) un kāpēc to ir svarīgi atcerēties. Šīs kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Latviešu strēlnieki Ziemassvētku kaujās bija galvenās uzbrukuma vienības, viņi pārrāva vācu nocietinājuma līniju un vēlāk – janvāra kaujās – nodrošināja noturēšanos vāciešiem atņemtajā teritorijā. Latviešu strēlnieku vienības cieta ļoti lielus zaudējumus – apmēram 9000 vīru krita, tika ievainoti vai pazuda.
Aizsardzības ministrija savulaik apsvēra domu Ziemassvētku kauju muzeju slēgt, tomēr apdomājās un atrada līdzekļus tā uzturēšanai. Būtu gana divdomīgi, ja ministrija tā nedarītu, jo tā par vienu no saviem uzdevumiem uzskata jauniešu patriotisko audzināšanu un pilsoniskās apziņas veidošanu. Muzeju gadā apmeklē tūkstošiem interesentu, tā teritorijā ir saglabājušies Baltijas reģionam unikāli Pirmā pasaules kara lauka aizsardzības būvju elementi, kas saistīti ar leģendārajām Ziemassvētku kaujām. Piemēram, atjaunotā vācu armijas pirmās aizsardzības līnijas nocietinājumu sistēmas daļa ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā.