Lai arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tikai vakar vienojās, ka turpmāk sociālo pabalstu varēs saņemt personas ar kredītsaistībām, piemēram, Jelgavas pašvaldībā jau sen uz šiem pabalstiem var pretendēt personas ar kredītsaistībām, aģentūru LETA informēja Jelgavas domes preses sekretāre Līga Klismeta.
"26.martā Jelgavas dome pieņēma lēmumu, kas ļauj uz Jelgavas pašvaldības sociālajiem pabalstiem pretendēt ģimenēm vai personām ar kredīta vai līzinga saistībām, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 90 latu.
Pabalsts, kuru šie cilvēki nevar saņemt, ir garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts, jo tā apmēru nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi," skaidro Klismeta.
Jelgavas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne apliecina: "Pašvaldība maksās arī GMI pabalstu kredītņēmējiem, taču ir vajadzīgi MK noteikumi, kas precizēs kredīta veidu un lielumu, kāds varēs būt personai, lai tā varētu saņemt pabalstu."
2009.gadā Jelgavā sociālajiem pabalstiem bija paredzēti 820 000 latu.
Tā kā gada otrajā pusē palielinājās garantētā minimālā ienākuma un citu pabalstu prasītāju skaits, šie līdzekļi oktobra sākumā jau bija izlietoti.
22.oktobrī Jelgavas pilsētas domes deputāti apstiprināja grozījumus pašvaldības budžetā un piešķīra papildus līdzekļus sociālajam budžetam. Lai nodrošinātu pilsētas iedzīvotājus ar dažāda veida pabalstiem, šim mērķim atvēlēti vēl 100 000 latu.
Kā pastāstīja Tukuma novada Sociālā departamenta vadītāja Ina Balgalve, arī Tukuma novada dome jau pašlaik palīdzot personām, kurām ir kredītsaistības, un ārkārtas situācijās, kad iedzīvotājiem neesot apmierinātas pamatvajadzības, tiekot sniegta palīdzība.
"Būtu tikai godīgi, ja personai, kura saņem sociālo pabalstu, banka apturētu vai atliktu kredīta maksājumus, jo pretējā gadījumā pašvaldībām patapināti nāksies uzturēt bankas," atzīst Balgalve.
Arī Tukumā pēdējos mēnešos strauji pieaug pabalstu pieprasītāju skaits, pašlaik naudas sociālajiem pabalstiem pietiek, ir samaksāti visi piešķirtie pabalsti.
Kā LETA jau ziņoja, deputāti iecerējuši vēl precizēt kredīta veidu un lielumu, kāds varēs būt personai, lai tā varētu saņemt pabalstu.
Saeimas komisija arī vienojusies, ka parādu piedziņu nevarēs vērst no piešķirtajiem garantētajiem minimālajiem ienākumiem.
Tāpat komisija atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk pašvaldībās sociālajiem dienestiem būs jābūt kā atsevišķām struktūrvienībām.
Grozījumi likumā arī paredz, ka nākamgad sociālie pabalsti netiks maksāti tikai no pašvaldības budžeta, bet tiem tiks paredzēti arī valsts budžeta līdzekļi.