Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) par gada augu izvēlējusies meža vizbuli, kas plašāk pazīstams kā Daugavas vizbulis, liecina portāla "Dabasdati.lv" publicētā informācija.
LBB norāda, ka meža vizbuļa galvenā sugas izplatība ir tieši Daugavas ielejā, bet paretam baltziedainie augi sastopami arī citviet Latvijā.
Šiem augiem īpaši piemērotas sausas, kaļķainas augsnes, tāpēc meža vizbuli var redzēt skrajos priežu mežos, mežmalās un pļavās Daugavas krastu dolomītu atsegumu tuvumā, un vizbuļa liktenis ir cieši savijies ar Daugavas likteni.
Meža vizbulis ir arī iecienīts krāšņumaugs – ir izveidotas pat vairākas šķirnes –, taču tā izplatīšana apstādījumos notiek ar dārza materiālu, un tas ļauj saglabāties vizbuļa savvaļas atradnēm, jo tik daudz to nemaz nav – suga ir iekļauta gan Latvijas, gan arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Lai precīzāk uzzinātu vietas, kurās aug meža vizbulis, dabas vērotāji aicināti ziņot portālā "Dabasdati.lv".
Jau ziņots, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2012. gada putnu ir izvēlējusies jūras ērgli Haliaeetus albicilla. Ar akcijas palīdzību LOB cer uzzināt vairāk par šīs plēsīgo putnu sugas izplatību Latvijā, tādēļ aicina dabas draugus ziņot par atrastām jūras ērgļu ligzdām portālā Dabasdati.lv, jo tikai laicīgi atklātām ligzdošanas vietām ir iespējams nodrošināt atbilstošu aizsardzību.
Jūras ērglis ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns. Pieaugušiem ērgļiem raksturīgs gaiši brūns spalvu tērps un balta aste, savukārt jaunie putni līdz piecu gadu vecumam nomaina vairākus brūni raibus spalvu tērpus. Jūras ērgļu skaits Latvijā pēdējo simts gadu laikā ir piedzīvojis lielas pārmaiņas. Vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados jūras ērglis kā ligzdotājs pie mums bija izzudis, bet kopš septiņdesmito gadu sākuma, kad atkal atrasta apdzīvota ligzda, tā skaits, pateicoties stingrajiem aizsardzības pasākumiem, ir audzis. Šobrīd Latvijā ligzdo gandrīz simts jūras ērgļu pāru, un līdz ar to 2012. gada putnu var uzskatīt par vienu no nedaudzajiem putnu aizsardzības veiksmes stāstiem.
Jūras ērgļi Latvijā ligzdo mežos, galvenokārt pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem – ezeriem, zivju dīķiem, upēm, arī jūras piekrastē. Ligzdu ērgļi būvē lielu un resnu koku galotnes daļā, tajā parasti tiek izaudzināti viens līdz divi mazuļi, retos gadījumos – trīs. Jūras ērgļi pārtiek no zivīm, putniem, nelieliem zvēriem, ziemas laikā – arī no maitas. Atsevišķi pāri var specializēties uz noteiktu barības objektu grupu, piemēram, medīt galvenokārt baltos stārķus vai dzērves.