Tieslietu ministrija vakar nostiprināja savu pirmrindnieces statusu maksas pakalpojumu cenu celšanā.
Valda Dombrovska valdība vakar atļāva Tieslietu ministrijas (TM) pārziņā esošajam Valsts zemes dienestam (VZD) palielināt savu pakalpojumu cenrādi vidēji par 17%. "Ar grozījumiem VZD plāno kompensēt finansējuma samazinājumu, ieviešot jaunus un sabiedrībai pievilcīgākus maksas pakalpojumu veidus, kā arī paaugstinot cenas atsevišķiem esošajiem maksas pakalpojumiem," teikts TM izplatītajā paziņojumā par valdības lēmumu.
TM jaunais panākums turpina Neatkarīgās 25. septembra publikācijā iesākto tēmu par to, kā valsts iestādes cenšas izvairīties no valsts budžeta izdevumu samazināšanas sekām. Proti, nodokļos iekasētās naudas samazinājumu ierēdņi aizvieto ar nodevām u. c. maksājumiem, no kuriem nevar izvairīties cilvēki, kamēr tie paliek dzīvot un strādāt Latvijā. Toreiz Neatkarīgā jautāja, kā gan iespējams celt Tiesu administrācijas pakalpojumu cenas, atsaucoties uz to, ka "pēdējo divu gadu laikā palielinājušās izmaksas pakalpojuma sniegšanā iesaistītajam personālam, izmaksas par pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo materiālu". Tādējādi TM godīgi izpauda, ka uz ministriju kopumā un tās sistēmā strādājošajām iestādēm nekādi neattiecas valdības solījumi samazināt ierēdņu algas, atlaist liekos darbiniekus un veikt citus pasākumus, lai samazinātu iestāžu uzturēšanas un veikto darbu izmaksas. Šie Neatkarīgās jautājumi tika ņemti vērā jaunajā TM paziņojumā par VZD cenrāža celšanu, kad nekāds izmaksu pieaugums vairs netiek pieminēts. Gluži pretēji, tagad tiek runāts par taupīšanu, bet diemžēl, "tā kā ietaupījums no nodarbināto skaita samazināšanas pilnībā nesedz iespējamās izmaksas maksas pakalpojumu sniegšanai, nepieciešams palielināt atsevišķu pakalpojumu cenas". Atzīts arī tas, ka pieprasījums pēc VZD maksas pakalpojumiem šogad strauji krīt sakarā ar izmaiņām nekustamā īpašuma tirgū. Ja aizvietot apgrozījuma kritumu ar cenu celšanu mēģinātu veikals u. tml. privāts uzņēmums, tas, visticamāk, tikai paātrinātu savu izputēšanu, ja neatrastos valsts sargātās monopolpozīcijās. Valsts iestādes uzskata, ka tās savu pakalpojumu cenas ver celt praktiski bezgalīgi, jo monopoltiesības tām nodrošinātas automātiski. TM preses dienests informēja, ka Tiesu administrācijas cenrāža celšana pašlaik atrodas saskaņošanas procesā.
Lemjot par kārtējo valsts iestādes cenrāža paaugstināšanu, V. Dombrovska valdība kārtējo reizi ignorē arī sociālo partneru viedokli. Kā atzīmēja Latvijas Darba devēju konfederācijas LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle, "Tieslietu ministrijas sistēmas iestādes ne pirmo reizi pārsteidz ar saviem lēmumiem. LDDK aicina valdību un tieslietu ministru izskaust valsts institūciju vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību, tādējādi kropļojot tirgu un godīgas konkurences principus. Tā vietā valsts institūcijām būtu jākoncentrē pūliņi uz kvalitatīvu tiešo pienākumu veikšanu, tai skaitā – informācijas nodrošināšanu sabiedrībai par savu darbību un lēmumiem".