Šodien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tiks izšķirts jautājums – būt vai nebūt sabiedrisko organizāciju darbiniekiem valsts amatpersonu godā. Proti, pirms trešā lasījuma paredzēts apspriest likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā strīdīgos punktus.
Sabiedriskās organizācijas jau iepriekš protestēja, norādot, ka komisijas kūrētās izmaiņas tikai apgrūtinās to darbību. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem būs jāaizpilda deklarācijas, kuras tiks publiskotas Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā, kā arī būs jāievēro ierobežojumi amatu un pienākumu pildīšanai citur. Tātad, piemēram, Latvijas Hokeja federācijas vadītājam Kirovam Lipmanam būs jālūdz atļauja izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, lai viņš varētu strādāt arī uzņēmumā Grindeks. Jāpiebilst, ka šie noteikumi attieksies ne tikai uz organizācijām, kurās gada laikā ieplūst vairāki desmiti un simti tūkstošu latu valsts naudas. Pagaidām noteiktā robeža ir 500 latu gadā.
Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš uzskata, ka plānotās izmaiņas likumā ir pārsteidzīgas. "Valsts amatpersonas statusu diez vai kāds šobrīd iekāro. Ja sabiedriskās organizācijas darbinieks kļūst par amatpersonu, tad viņš zaudē neatkarību. Turklāt sabiedriskā organizācija var ātri reaģēt, bet valsts pārvalde ir smagnēja. Pieņemot likuma grozījumus, arī sabiedriskās organizācijas kļūs par papīru rakstītājām, turklāt šī administrēšana prasīs papildu izmaksas," norāda A. Bērziņš. Pēc viņa domām, 500 latu robeža ir pārāk zema, tā būtu jāpaaugstina līdz 10 000, 20 000 vai 30 000 latu. "Uzskatu, ka šis likums būtiski neko neuzlabos, jo principā visi iet cauri valsts administratīvajam saskaņošanas sietam, tomēr Valsts kontroles ziņojumi liecina, ka šis mehānisms nelikumības pilnībā neizslēdz," uzsver A. Bērziņš.
Arī sabiedriskās organizācijas Avantis vadītāja Ilona Bičevska uzskata, ka grozījumi likumā ir nepārdomāti. "Tas ierēdņiem radītu papildu darbu, un viss. Valstij vairāk vajadzētu kontrolēt, kur palikuši un vai realizēti tie praktiskie projekti, kuriem piešķirti miljoni," piebilst I. Bičevska.
Viens no pamudinājumiem grozījumu izdarīšanai bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kā arī premjera Valda Dombrovska interese par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un citu nevalstisko sporta organizāciju iespējamo nelietderīgo rīcību ar budžeta līdzekļiem. Pagājušajā nedēļā no Ģenerālprokuratūras saņemts atzinums, ka valsts mantas nodošana 2007. gadā vairāk nekā 8,5 miljonu latu apmērā bez atlīdzības LOK Grostonas ielā 6B Rīgā nav pretrunā likuma normām.
Vai šis atzinums un spiediens no sabiedriskajām organizācijām liks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājam Oskaram Spurdziņam (TP) grozījumus atsaukt? "Grozījumi tiks pieņemti, taču tie ir sīki jāizdiskutē. KNAB atsūtīja atzinumu, lūdzu arī frakciju vadītājiem izteikt ieteikumus. 500 latu ir pārāk mazs skaitlis, tas visticamāk tiks paaugstināts. Būs arī jārunā par iespējamām atlaidēm amatu savienošanas jautājumos," piebilst O. Spurdziņš.