Garīgo lietu padome atbalsta Pasaules Jauniešu dienu organizēšanu 2015.gadā

Trešdien, 28.decembrī, notika Garīgo lietu padomes sēde, kurā apsprieda Pasaules Jauniešu dienu (PJD) Latvijā organizēšanu, kristīgās ticības mācības pasniegšanu skolās un skatīja citus jautājumus.

Padome atbalstīja iniciatīvu organizēt Pasaules Jauniešu dienu (PJD) Latvijā 2015.gada augustā. Oficiālo pieteikumu būs jāiesniedz Vatikānam, tāpēc PJD organizēšanu vēl nepieciešams skatīt valdībai. PJD tradīcijas iniciators ir Jānis Pāvils II, kura vadībā pirmās PJD notika Romā 1984.gadā. PJD ir iespēja jauniešiem no visiem pasaules kontinentiem iepazīt valsti, tās nacionālās kultūras mantojumu, savstarpēji tikties, kā arī piedalīties pasākumos, kurus vada Romas Katoļu baznīcas pāvests. PJD piedalās aptuveni viens miljons dalībnieku. Līdz šim PJD notikušas reizi divos līdz trīs gados – vienu reizi Eiropā, bet otru – ārpus Eiropas. Šogad PJD notika Madridē no 16. līdz 22.augustam, bet nākamās paredzētas 2013.gadā Riodežaneiro.

Padomes sēdē reliģisko savienību (baznīcu) pārstāvji ierosināja kristīgās ticības mācību pasniegt skolās arī pēc 3.klases. Padome aicināja šo priekšlikumu līdz nākamajai sēdei izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Pašlaik pamatizglītības programmās 1.-3.klasē pēc vecāku (aizbildņu) izvēles izglītojamie apgūst ētiku vai kristīgo mācību. Kristīgās ticības mācību māca pēc IZM apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu un septītās dienas adventistu konfesiju pedagogi.

Padomes sēdē apsprieda arī jautājumu par iespēju reliģiskajām organizācijām piedalīties Valsts nodarbinātības aģentūras īstenotajā aktivitātē „Pasākums noteiktām personu grupām”. Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību lūgt Labklājības ministriju izvērtēt iespēju arī reliģiskās organizācijas iesaistīt ar bezdarbnieku nodarbināšanu saistīto programmu īstenošanā.

Garīgo lietu padomi vadīja tās priekšsēdētājs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, sēdē piedalījās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, Tieslietu ministrijas, IZM un Ārlietu ministrijas speciālisti, reliģisko organizāciju pārstāvji.

Garīgo lietu padome ir pastāvīga konsultatīva valsts un reliģisko organizāciju sadarbību koordinējoša institūcija, un tās mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.