Nav ziņu, ka Valmieras medmāsa būtu kaitējusi arī citiem bērniem

© Palīdzēsim.lv

Policija aizturējusi kādu 40 gadus vecu medicīnas māsu, kura tiek turēta aizdomās par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu.

Sieviete pēdējo desmit gadu laikā strādājusi vairākās Latvijas slimnīcās, taču Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) priekšnieks Andrejs Grišins mierina, ka pagaidām nav pamata domāt, ka sieviete būtu nodarījusi pāri citiem bērniem. Policija pagaidām izvirzījusi neoficiālu versiju, ka medicīnas māsa šausmu darbus pastrādājusi mantkārīgā nolūkā.

Sievieti policija aizturējusi 23. novembrī, bet dienu vēlāk viņa apcietināta. Medicīnas māsa pēdējos gados vairākos semināros publiski diskutējusi par savas meitas redzes problēmām, uzsverot, ka tā esot iedzimta patoloģija. Izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka mediķe meitu spīdzinājusi pēdējos sešus gadus, taču policijai nav skaidrs, kāpēc ārsti šo faktu pamanījuši tikai tagad. «Mēs neesam mediķi, bet var secināt, ka bojājumi veikti mehāniski, tā nebija nedz inde, nedz kādi citi medikamenti. Vienkāršā valodā runājot, māte meitai aci izdūrusi,» saka A. Grišins. Izmeklēšana vēl skaidro, kā sieviete savu 12 gadus veco meitu pakļāvusi nežēlībai. Viena no versijām – viņa iebarojusi miega zāles un aci durstījusi, kamēr meitene gulēja.

Pret sievieti sākts kriminālprocess pēc174. panta 2. punkta par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar mazgadīgo, kā arī pēc krimināllikuma 118. panta 3. punkta par slepkavību vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi slepkavību. Policijai ir aizdomas, ka medicīnas māsa iepriekš, iespējams, nogalinājusi divus savus bērnus.

Izmeklēšana noskaidrojusi, ka pirmais sievietes bērns piedzimis nedzīvs, taču divi nākamie miruši mīklainos apstākļos. Proti, 1994. gadā medicīnas māsai piedzimusi meitenīte, kas 1997. gadā mirusi ar nenoskaidrotu sirdskaiti. Otrs bērns – puisītis – viņai piedzimis 2002. gadā un 2008. gadā miris no nezināmas izcelsmes asinssaindēšanās. Policijas uzmanību piesaistījis fakts, ka zēnam pirms nāves bijušas problēmas ar redzi.

Medicīnas māsa līdz šim strādāja Vidzemes slimnīcā, taču agrāk bijusi darba attiecībās ar Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Gaiļezerā. «Šobrīd nav pamata uzskatīt, ka viņa būtu kaut ko darījusi citiem bērniem, taču izmeklēšana to pārbaudīs,» sola A. Grišins.

VP RRP priekšnieks pieļauj, ka sākotnējās apsūdzības varētu mainīties, kad policija pilnībā noskaidros mediķes noziegumu smagumu. Piemēram, sakropļotās meitenītes redze turpina pasliktināties un viņas slimības vēsture mērāma 20 sējumos. Pētot šausminošo noziegumu, pagaidām policija apstājusies pie vienas versijas – māte bērnu kropļojusi materiālu apsvērumu dēļ. Proti, 12 gadus vecajai meitenei bijusi otrā invaliditātes grupa un viņa saņēmusi invaliditātes pabalstu. Policija konkrētāku informāciju par meitenes veselības stāvokli neatklāj, taču visticamāk, ka pabalsts nepārsniedz 75 latus mēnesī. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija aizdomās turētajai ir atņēmusi aprūpes tiesības pār meitu, un tagad viņa ir nodota savas vecmāmiņas gādībā.

Izmeklēšanas interesēs sīkākas nozieguma detaļas pagaidām netiek atklātas, A. Grišins vien norāda, ka drīzumā sievietei tiks veikta psihoneiroloģiskā ekspertīze. Vidzemes slimnīcā aptaujājot aizturētās medicīnas māsas kolēģes, ziņu aģentūra LETA noskaidrojusi, ka iespējamā slepkava darbā bijusi ļoti izpalīdzīga, vienmēr gatava apmainīties ar dežūrām, bieži vedusi pārējās darbabiedres ar savu automašīnu uz semināriem un konferencēm. Reizēm viņa likusies nedaudz nervoza, pati stāstījusi, ka apmeklē psihoterapeitu un lieto medikamentus. Sieviete pratusi labi strādāt ar zīdaiņiem un zinājusi dažādas jaundzimušo pozicionēšanas metodes. Aizdomās turētā dzīvojusi Siguldas novadā kopā ar savu māti. Māte sacīja, ka par meitu var teikt tikai vislabākos vārdus, tomēr plaši runāt viņa nevēlējās. Sieviete teicās nezinām, kādā kriminālprocesā meita aizturēta, taču, ja arī zinātu, neteiktu. Viņa piebilda, ka pat negrasās laist pār savu slieksni policijas izmeklētājus, ja tie nāks viņu pratināt, ziņo aģentūra LETA.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais