"Tā kā Latvijai nav stipra un skaidra tēla, tad šis notikums varētu iekļauties tajā dīvaino ziņu plūsmā, kas pēdējā laikā plūst no Latvijas un rada iespaidu, ka te strādā ne vien neuzticami politiķi, bet dzīvo arī ar uzmanības deficītu sirgstoši dīvaiņi, kas gatavi caurām naktīm rakt bedri tikai tādēļ, lai viņus ievērotu," Tele2 reklāmas triku – meteorīta nokrišanu Mazsalacā – raksturo mediju eksperte Anda Rožukalne.
Krāpjas ar tarifiem?
Daļa iedzīvotāju pauž neapmierinātību ar veidu, kā viens no mobilo sakaru operatoriem izspēlējis joku par meteorīta nokrišanu, tā kultivējot priekšstatu, ka ar mānīšanos var pievērst uzmanību. Publiskajā telpā aktualizējies jautājums – ja jau Tele2 krāpjas ar meteorītu nokrišanu, vai līdzīgā veidā tā nekrāpjas arī ar tarifiem?
"Negodprātīgas komunikācijas tiešās sekas ir bīstamas, kā daļa klientu to varētu nolasīt, jo diezgan daudz iedzīvotāju to uztvēra skarbi. Arī jautājums par to, ka mēs apmaksāsim visus izdevumus, īsti klientiem nepatika. To naudu, ko klienti iemaksā pakalpojumu sniedzējam, viņi uztver par savu naudu, ko samaksā par rēķiniem. Maz kurš grib maksāt par huligānismu," uzskata sabiedrisko attiecību aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere Olga Kazaka.
Pēc iepriekšējā nedēļas nogalē inscenētā notikuma starptautiskajā arēnā, iespējams, radies priekšstats par Latviju kā zemi, kur melo.
"Tā kā par šo gadījumu galvas lauzīja ne tikai Mazsalacā, bet arī citviet pasaulē – savus prātus nodarbināja Lielbritānijas, Krievijas, Igaunijas un citi pētnieki, akcija noteikti atstājusi ietekmi uz plašāku sabiedrību. Diez vai ārvalstu iedzīvotāji, kas sekojuši līdzi pasākuma attīstībai, tagad uzskata mūs par prasmīgu, augsti kvalificētu un vērtīgu tautu. Esam guvuši vēl vienu īpašību klāt "īstā latvieša" raksturojumam – melīgs," ir pārliecināts komunikāciju vidē strādājošās Alberta uzņēmumu grupas vadītājs Alberts Jodis.
Krīzi neglābs
Savukārt Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše pārliecinājusies, ka otrdien ar vārdiem Latvia meteorite starptautiskajā interneta meklēšanas programmā Google pulksten 11.29 bija atrodami 101 000 ierakstu. "Var jau teikt, ka par Tele2 meteorītu ziņo arī ārzemju mediji, bet visa pasaule gan ar šo ziņu nebija pārņemta. Tāpēc nez vai būtu iemesls domāt, ka Latvijas meteorīta stāsts varēs piesegt Latvijas krīzes stāstu," piebilst I. Brikše.
Turklāt negatīvu nokrāsu kampaņai piešķir "arī netīras iezīmes, piemēram, piedāvājums telekompānijām maksāt par "aculiecinieka" video, un zemiskas epizodes – speciālo dienestu izmantošana. Tas, ka tika pieļauts, ka cilvēki visu nakti, rūpējoties par sabiedrības drošību, apsargāja notikuma vietu. Reālo kaitējumu var formulēt iesaistītie cilvēki – domāju, ka daļa no viņiem jūtas nekrietni izmantoti, tā nav patīkama sajūta", uzskata A. Rožukalne.
Sūdzas policijai
Mazsalacā nokritušais meteorīts esot Tele2 iniciatīva, lai laikā, kad Latviju pilnībā ir pārņēmusi bezcerība un ziņas par krīzi, iedvesmotu un dotu sabiedrībai impulsu pievērst lielāku uzmanību mūsu radošajām spējām un potenciālam.
"Ziņa, ka Mazsalacas pusē nokritis meteorīts, ir aplidojusi teju visu Eiropu. Tas nozīmē, ka mēs varam iznest Latvijas vārdu pasaulē citādā veidā un būt interesanti pasaulei ne tikai ar drūmām ziņām par krīzi un ekonomiskajām grūtībām, bet arī ar citāda rakstura ziņām. Mūsu mērķis bija sapurināt Latvijas sabiedrību un kaut uz brīdi izņemt vārdu krīze no dienaskārtības," atzīst SIA Tele2 mārketinga un tirdzniecības direktors Jānis Spoģis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka tas ar iesniegumu vērsīsies policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret Tele2 par dienesta ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar nepamatotu izsaukumu uz it kā meteorīta nokrišanas vietu.
***
VIEDOKĻI
Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts OZOLS:
– Šis gadījums tiks izvērtēts Reklāmas asociācijas kārtējā padomes sēdē novembra sākumā, izskatot visus argumentus par un pret. Raugoties reklāmas nozares cilvēka acīm, jāatzīst, ka ideja bija laba, bet realizācija vairs ne tik laba. Ja tāds joks tika īstenots, veidotāji nedrīkstēja tik ilgi vilkt garumā ar patiesības atklāšanu, jo joks jau paspēja pārvērsties sabiedrības maldināšanā ar visām izrietošajām sekām. Cilvēki tiešām tika apzināti maldināti, un daļā sabiedrības tas radīja nedrošību. Latvijas reklāmas praksē nav precedenta, taču līdzīgi gadījumi ir traktēti kā reklāmas profesionāļu ētikas pārkāpums.
Latvijas institūta direktors Ojārs KALNIŅŠ:
– Latvijas tēlam tas ir īslaicīgs efekts. Cilvēki pabrīnīsies, pasmiesies, jo neviens nav cietis, gājis bojā. Faktiski tā bija performance, lai redzētu, kā sabiedrība to uztvers. Pozitīvākais ir tas, ka pasaules ziņās par Latviju nebija stāsti saistībā ar ekonomiku, krīzi, valdību un politiku.
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras žurnālistikas programmas vadītāja Anda ROŽUKALNE:
– Viens gan ir skaidrs – šo notikumu atcerēsies diezgan ilgi un kompānijas kopējo vērtējumu tas var ietekmēt. Par labu tas nāktu uzņēmumam, kas nav pazīstams, – tas iegūtu popularitāti. Bet šajā gadījumā pieļauju, ka daļa klientu jau sadalījušies atbalstītāju un noliedzēju nometnēs. Manuprāt, šoreiz akcija sajauca divas būtiskas lietas – tās jēgu un izaicinājumu pievērst plašu uzmanību.
Mārketinga, reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūras Alberta uzņēmumu grupa vadītājs Alberts JODIS:
– Kāda uzņēmuma tēlu šī akcija noteikti ir uzlabojusi, taču šajā gadījumā tas ir nevis kampaņas organizētāju vēlamais, bet gan konkurenti. Viņi, iespējams, ir vienīgie uzņēmumi, kas šajā konkrētajā gadījumā varētu būt ieguvēji, jo piečakarētajiem klientiem būs nepieciešams uzņēmums, pie kā rast mierinājumu. Turpretī Tele 2 šobrīd lielākās daļas iedzīvotāju acīs ir izpelnījies meļu, krāpnieku un neuzticama uzņēmuma slavu. Diez vai tas jebkā varētu viņiem nākt par labu.
Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta BRIKŠE:
– Tele 2 tēls (un arī viņu pašreizējo klientu attieksme) būs atkarīgs no cilvēku izpratnes par jokiem un atbildības par saviem jokiem. Cerams, Ērika Stendzenieka pilsoniskais patoss arī iekustinās ļaužu prātus kritiskāk vērtēt produktus, ko ik dienu mūsu informācijas galdā piedāvā sabiedrisko attiecību un reklāmas ļaudis.