Latgales iedzīvotājus ES struktūrfondu programmās līdz šim visvairāk ir interesējusi nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, naudas piesaistes iespējas izglītībai, kā arī atbalsta saņemšana nevalstiskajām organizācijām, informēja Latgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra (Latgales RSIC) speciālists Oskars Zuģickis.
Laika posmā no 2008. līdz 2011.gadam visaktīvākie jautātāji un semināru apmeklētāji bijuši uzņēmēji un arī lauksaimnieki, kuriem atbalsts bijis pieejams daudzās ES programmās. Patlaban aktīvas ir pašvaldības, sarosījušās arī nevalstiskās organizācijas. Īpaša aktivitāte vērojama Preiļu, Līvānu, Rēzeknes, un Dagdas novados, kā arī Daugavpilī un Rēzeknē, kur pašvaldības visbiežāk aicinājušas sniegt aktualizēto informāciju saviem iedzīvotājiem.
Latgales RSIC mērķauditoriju, īpaši uzņēmējus, priecē iespēja visu vajadzīgo informāciju saņemt vienuviet, centra darbinieku došanās pie cilvēkiem uz attāliem nostūriem, iespēja saņemt iknedēļas jaunumus un pieredzējušo darbinieku profesionālo palīdzību. Šādi tiek iegūta arī atgriezeniskā saite, iepazīti reģiona potenciālie projektu iesniedzēji, apzinātas nepilnības likumdošanā, kas kavē ES fondu apguvi, par ko tālāk tiek informētas ministrijas un aģentūras, kas administrē fondu programmas.
Lai paaugstinātu reģiona iedzīvotāju izpratni par projektu sagatavošanu un ieviešanu, RSIC visos Latvijas reģionos ik dienu aktualizē jaunāko informāciju, sniedz jaunāko informāciju par projektu konkursiem, dažādiem skaidrojumiem, sniedz padomus apmeklētājiem, atbild uz viņu vēstulēm, organizē informatīvos seminārus, informatīvās dienas un konferences. Plaša mēroga semināros uzņēmējiem, ņemot vērā reģiona nacionālo sastāvu, tiek nodrošināta sinhronā tulkošana.
„Arī ikdienā nepieciešamības gadījumā šiem uzņēmējiem konsultācijas sniedzam krievu valodā. Kopš Latgales RSIC darbības sākuma, tā darbinieki ir bijuši 66 apdzīvotās vietās visu reģiona pašvaldību teritorijās. Četru gadu laikā 185 informācijas centra rīkotajos pasākumos par ES struktūrfondu aktivitātēm piedalījušies vairāk nekā 4100 interesentu. Daudzi cilvēki centrā pēc padoma vēršas vairākas reizes, tostarp arī pēc pirmā projekta īstenošanas. Konsultācijas pa tālruni tiek praktizētas reti, jo ar ES fondiem saistītā tiesiskā bāze ir komplicēta un plaša. Šā iemesla dēļ tiek piedāvāts cilvēkiem atnākt uz centru vai centra darbinieki dodas pie viņiem," stāsta O.Zuģickis.
Kā norāda Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, centra speciālisti, rīkojot dažādus seminārus, privātās konsultācijas un informatīvās kampaņas, ievērojami paaugstinājuši informācijas pieejamību par struktūrfondiem reģionā, veicinājuši kvalitatīvāku projektu sagatavošanu, struktūrfondu apguves efektivitāti un sabiedrības informētību, veidojot pozitīvu attieksmi par struktūrfondu ieguldījumu Latgales plānošanas reģionā. Pateicoties arī Latgales RSIC darbībai un plānošanas reģionam kopumā, Latgalei ES Struktūrfondu finansējumu salīdzinājumā ar iepriekšējā plānošanas periodu izdevies palielināt no 9% līdz 15%.
Var just, ka cilvēki par ES fondiem ir kļuvuši daudz zinošāki, tādēļ, būtiski ir saglabāt un attīstīt reģionālos ES Struktūrfondu informācijas centrus, tādējādi nodrošinot līdz šim sniegto daudzveidīgo informācijas un publicitātes pasākumu klāstu nepārtrauktību un sasniegto rezultātu kvalitāti.
Reģionālo informācijas centru nepieciešamību apliecina arī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras „Latvijas fakti” dati, no kuriem var secināt, ka 91,7% iedzīvotāju ir dzirdējuši, ka Latvijai ir pieejami ES fondu līdzekļi, un ar savu projektu ideju ES fondu piesaistīšanai iedzīvotāji visbiežāk dotos uz reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem.