Šovakar kristīgā pasaule sagaida Ziemassvētkus, kad visu konfesiju baznīcās notiek svētku dievkalpojumi, bet ģimenes pulcējas uz kopīgām svinībām.
Par Kristus īsto dzimšanas dienu joprojām pastāv diskusijas Bībeles pētnieku vidū, jo Evaņģēliji par piedzimšanas datumu neizsakās precīzi. Kā liecina Baznīcas tēvs Klements no Aleksandrijas, Jēzus Kristus dzimšanas diena Ēģiptē III gs. tika svinēta 25. martā. Arī citas Austrumu zemes šo dienu saistījušas ar pavasara saulgriežiem. Tā kā Senajos Austrumos par bērna dzīves sākumu sāka uzskatīt viņa ieņemšanas brīdi, tad liturģiskajā tradīcijā šis datums nostiprinājās kā Kunga Pasludināšanas svētki. Šim datumam pakārtojās arī Jēzus piedzimšanas svētki 25. decembrī, kurus Romā šajā datumā sāka svinēt IV gs. sākumā pēc kristiešu vajāšanu beigām, šai tradīcijai saglabājoties līdz mūsdienām.
Tikmēr Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš iedzīvotājiem Ziemassvētkos novēl mieru virs zemes un cilvēkiem labu prātu.
"Katrs aizvadītais gads un tā notikumi ietekmē arī Ziemassvētku noskaņas, tomēr šo svētku galvenais vēstījums paliek nemainīgs laiku laikos. Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts ir tie pamati, uz kuriem balstās saskanīga un mīlestības vadīta dzīve. Tās ir vienkārši uztveramas un visiem saprotamas vērtības, tomēr ikdienas dzīvē tās nereti paliek novārtā. Un tikai mūsu pašu rokās un prātos ir iespēja veidot tādu valsti un sabiedrību, kurā valdītu saticība, labklājība un savstarpēja cieņa!" apsveikumā norāda prezidents.