Tikai Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim zināmu iemeslu dēļ valdība vilcina lēmumu par vilcienu iepirkumu tieši tāpat, kā to darīja airBaltic gadījumā.
Jāpiekrīt a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) līdzīpašniekam Aivaram Ločmelim, ka līdz ar jauno vilcienu projektu valsts zaudēs simtiem miljonu latu. Protams, neiegūtu latu skaitīšana neizbēgami dod ļoti aptuvenu rezultātu, bet zaudējumu summa ir salīdzināma ar to, ko valsts ir zaudējusi un vēl zaudēs valstij nu jau pilnībā piederošajā aviosabiedrībā airBaltic.
Visu decembri valdība sprieda par vilcienu pasūtījumu tieši tāpat, kā no maija līdz septembrim bija spriedusi par aviosabiedrību. Pirmkārt, spriešana ik reizi bija ilga un pilnīgi slepena. Otrkārt, spriešana vienmēr beidzās ar lēmumu atlikt lemšanu. Treškārt, no valdības uz Satiksmes ministriju un no ministrijas uz speciāli nolīgtu konsultantfirmu Prudentia ceļoja uzdevumi, rīkojumi un norādījumi, bet atpakaļ nāca apliecinājumi, ka situācija tiek pētīta un vērtēta, stabilizēta un uzlabota. Tagad skan viss tas pats, tikai satiksmes ministriem nomainīti uzvārdi un Prudentia vietā liekama valsts a/s Pasažieru vilciens.
airBaltic gadījumā jau atklājies, kādus zaudējumus Valda Dombrovska otrās valdības vilcināšanās valstij nodarījusi. Kad beidzot tika nomainīta airBaltic vadība, jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Martins Gauss bija spiests publiski paziņot, ka uzņēmums šogad strādās ar aptuveni 60 miljonu latu zaudējumiem un tam var atklāties aizvien jaunas problēmas. Prudentia solītā situācijas uzlabošanās nozīmē gada zaudējumu divkāršošanos.
Kur M. Gauss apklusa, tur ierunājās uzņēmuma bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs. Jā, Antonovu ofšorfirmas esot kreditējušas airBaltic un tagad prasīšot naudu atpakaļ. Valdība it kā speciāli bija devusi laiku Antonoviem slēgt aizdevumu līgumus pašiem ar sevi airBaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika personā. Šī persona jau kopš pavasara neatrodas Latvijā, un nav zināms, kur tā atrodas. Valdībai ar visiem tās specdienestiem neradās nekādas aizdomas, ka šādā situācijā B. Fliks var uzņemties (var tikt piespiests uzņemties!) parādsaistības ne tikai miljonu, bet miljardu latu apmērā, cik vien tālu sniedzas Antonovu humora izjūta.
V. Dombrovska valdība gandrīz pusgadu nedarīja neko, lai izbeigtu B. Flika juridisko rīcībspēju Latvijas valstij piederošā uzņēmumā un tādējādi pasargātu valsti no milzu prasījumiem. Toties tad, kad visi parādu dokumenti bija sakārtoti, valdība pārņēma no Antonoviem airBaltic akciju paketi jeb pienākumu segt valsts uzņēmuma parādus, lai Antonoviem parādu apmaksa nebūtu jāveic pašiem ar sevi. Ja nez kurai Latvijas valdībai izdosies no šīm saistībām atkratīties, tad ar tiesāšanos, par ko piestādītie rēķini tiek izteikti miljonos latu. Neskaidrības par V. Dombrovska it kā pilnvarotā, bet it kā ne pilnvarotā Gata Kokina sarunām ar Antonoviem var iztulkot arī tā, ka sarunas bijušas par to, kam un kā Antonovi atlīdzinās, ja Latvija segs viņu prasības pret airBaltic.
G. Kokina darbošanās liek atcerēties par citu partijas Vienotība aktīvistu Mārtiņu Gresti, kurš pēc ilgiem ķīviņiem tika padzīts no Pasažieru vilciena valdes.