Šodien Latvijas Sociālo zinātņu fakultātē notiks diskusija ar 17 iespējamajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātiem. Ļaujot iztaujāt pretendentus gan nozares profesionāļiem, gan vērotājiem no malas, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iecerējusi padarīt NEPLP vēlēšanas demokrātiskākas.
Tomēr kuluāros izskanējušās runas, ka padomes locekļi ir zināmi jau šobrīd (un šo faktu lielā mērā apliecina arī balsojums Saeimas komisijā), rada bažas par NEPLP atlases objektivitāti.
Pirms aptuveni divām nedēļām, kad Neatkarīgā interesējās, pēc kādiem kritērijiem tiks izvēlēta jaunā NEPLP padome, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece nespēja precīzi definēt nevienu kritēriju. Lai kļūtu par vienu no NEPLP kandidātiem, pretendentiem bija jāiziet formāla kvalifikācija – jābūt likumā noteiktai izglītībai, vismaz piecu gadu profesionālajai pieredzei un labai reputācijai. Citu kritēriju nav, atbilstošākie kandidāti tiks izvēlēti, izvērtējot viņu vīzijas, teica I. Mūrniece. Šādos neskaidros apstākļos no 41 pieteiktā kandidāta atlasīti 17, no kuriem padomē iekļūs pieci.
Šaubas par konkursa objektivitāti radījušas portāla Pietiek.com publiskotā I. Mūrnieces un premjera padomnieces Sarmītes Ēlertes iespējamā sarakste, kurā iztirzāti visi kandidāti. Gan S. Ēlerte, gan I. Mūrniece noliedz, ka šāds saraksts eksistētu, taču nozares profesionāļiem tas nav jaunums.
«Tas apstiprina runas, kas ilgāku laiku bija dzirdamas kuluāros. Šī sarakste lai paliek uz meiteņu sirdsapziņas, kontekstu komentēt nevēlos. Vērtējot kandidātu uzstāšanos, ir skaidri redzams, ka lielākajai daļai ir svarīgs tikai viens – cīņa par to, kurš kontrolēs sabiedriskos medijus,» saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka. Nozarei ir svarīga padome, kurā būtu profesionāļi, kuri var rast kompromisus un pieņemt lēmumus. G. Līdaka cer, ka nevalstisko organizāciju rīkotā diskusija Saeimā tiks ņemta vērā. «To, cik padome būs vai nebūs angažēta, redzēsim tikai beigās pēc balsojuma Saeimā,» saka G. Līdaka.
Aizdomas, ka portālā Pietiek.com publiskotais «Mūrnieces – Ēlertes» saraksts ir patiess, Saskaņas centra frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam apstiprinājušās pēc balsojuma komisijā. «Šī it kā demokrātiskā apspriešana ir domāta sabiedrības nomierināšanai. Domāju, ka jau šobrīd ir pieci līdz septiņi kandidāti, kuri varētu būt padomē, un tie būs ļoti draudzīgi šā brīža koalīcijai,» saka J. Urbanovičs.
Jaunās valdības koalīcija ar šo gājienu apliecina, ka ignorē pašas paustos politiskos principus, norāda politologs Filips Rajevskis. «Tas, ka cilvēki, kuri ilgstoši ir moralizējuši par negodīgumu, tagad lieto tos pašus instrumentus, varētu pārsteigt viņu vēlētājus. Tomēr ir skaidrs, ka šādu institūciju, par kuru balso parlaments, nevar izveidot ar nepolitiskiem līdzekļiem. Kandidātiem ir savi politiskie aizbildņi, jo partijas negrib riskēt. Tas, kas lasāms Pietiek.com, tikai apliecina, ka jaunie deputāti ne ar ko īpaši neatšķiras no iepriekšējiem – kad rokās ir vara, katrs stūrē, kā māk!» saka politologs.
Izvirzīt skaidrus vērtēšanas kritērijus NEPLP vēlēšanām aicina gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš un citas organizācijas, taču I. Mūrniece uzskata, ka ar (ne)esošajiem kritērijiem ir gana.
***
17 NEPLP pretendentu
Anita Brauna, Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Māra Eglīte, Gints Grūbe, Pēteris Krilovs, Andris Mellakauls, Aleksandrs Mirlins, Dainis Mjartāns, Ilmārs Muuls, Rita Našeniece, Ilze Strenga, Rolands Tjarve, Ivars Zviedris, Dace Buceniece, Sergejs Kārītis, Andris Ķēniņš.