"Eņģeļi pār Latviju" cer palīdzēt 108 bērniem

© publicitātes

Šovakar noslēdzas telekompānijas LNT, labdarības portāla ziedot.lv, Swedbank un Rimi rīkotā akcija "Eņģeļi pār Latviju". Līdz pulksten 22.30 labdarības portālā ziedot.lv un pa labdarības tālruni 90006383 (maksa par zvanu viens lats), kā arī Rimi veikalos kopā saziedoti 221 698 lati. Par šiem līdzekļiem ir iespējams palīdzēt 48 bērniem.

Šogad savus sargeņģeļus gaida un uz mūsu visu palīdzību cer Maija (1 gads), Adriāns (9 mēneši), Renārs (13 gadi), Katrīna (5 gadi) un Valērija (7 gadi). Lai bērni dzīvotu, nepieciešami 52 232 lati!

Gada sirsnīgākā labdarības akcija „Eņģeļi pār Latviju” arī šogad aicina palīdzēt bērniem, kuriem iedzimtu slimību vai traģisku nelaimes gadījumu dēļ ir nepieciešama specifiska un ilgstoša ārstniecība un rehabilitācija.

Par Maiju (1 gadiņš, Jelgavas novads)

Jau veicot ultrasonogrāfiju pirms dzemdībām, mediķi Maijas vecākus apbēdināja ar faktu, ka bērniņam var būt greizas pēdas. Maijiņa piedzima un ārsti uzreiz noteica šausminošo diagnozi – spina bifida, hidrocefālija, kas nozīmē, ka bērniņš pasaulē nācis ar vaļēju mugurkaulu. Mazulim jau pirmajās dzīves dienās veica operāciju. Muguras smadzeņu bojājums ietekmējis kāju attīstību un pilnvērtīgu izveidošanos. Maijai daudzi nervi zem jostas vietas nav attīstījušies. Meitenei ir greizas pēdiņas, kuras nu jau ar ģipšu palīdzību, vecākiem un mediķiem sadarbojoties, izdevies gandrīz iztaisnot. Tomēr kājiņa uz leju, zem celīša, ir nejūtīga. Neskatoties uz smago slimību Maija ir kustīga, cenšas līst un pati ir iemācījusies sēdēt. Maija ir ļoti pozitīva un smaidīga. Vecāku lielākais sapnis ir, lai Maija nākotnē staigātu.

Lai Maija varētu mācīties staigāt ir nepieciešamas ortozes staigāšanai, nakts ortozes un speciālie zābaciņi. Maijai nepieciešami 10000 lati.

Par Adriānu (9 mēneši, Rīga)

Kad ģimene gaidīja Adriānu ierodamies pasaulē, viņiem nebija nekādu mazāko aizdomu, ka bērniņš piedzims nevesels. Pēc 10 stundu garām dzemdībām Adriāns ieraudzīja dienasgaismu ar ķeizargrieziena palīdzību. Bērniņam uzreiz atklāja un diagnosticēja iedzimtu slimību - multipla artogripozi ar ekstremitāšu kontraktūrām un deformācijām, kas nozīmē, ka mazulim nestrādā locītavas, nedz rokām, nedz kājiņām. Adriāns nerāpo, netver priekšmetus, nestaigā, neveļas. Patlaban ar ģipša palīdzību Adriānam tiek taisnotas pēdas. Klīnikā Sanktpēterburgā Adriānam jau veikta operācija vienam elkonim, kuru nu jau puisēns var saliekt.

Lai Adriāns spētu kustināt kājiņas, rociņas, viņam nepieciešams veikt sešas operācijas rokām un četras kājām. Tā kā bērniņš ir vēl mazs, šīs operācijas būtu būtiski veikt pēc iespējas ātrāk. Adriānam nepieciešami 20 000 lati.

Par Renāru (13 gadi, Ventspils novads)

Renārs pasaulē nāca ļoti smagi. Ārsti mazuli burtiski izvilka no mātes miesām ar stangām. Bērniņa veselības stāvoklis bija ļoti smags, tāpēc jau trešajā dienā Renāru nogādāja pie mediķiem Rīgā, kur bērnam tika uzstādīta smagā diagnoze – bērnu cerebrālā trieka. Pirms sešiem gadiem ar ziedotāju atbalstu Renāram bija iespēja apmeklēt sanatoriju Truskavecā, Ukrainā, un jau pēc otrā sanatorijas apmeklējuma, tikai deviņu gadu vecumā zēns piecēlās uz savām kājām. Jau trīspadsmit gadus Renārs pārvietojas, šļūcot pa māju uz dibena. No ilgstošās sēdēšanas zēnam deformējušies arī ceļi un lēnām deformējas arī mugurkauls.

Mediķi Minhenes ortopēdiskajā klīnikā Vācijā Renāra vecākiem devuši cerību, ka, veicot kāju un roku muskuļu pagarināšanas operācijas, Renārs staigās. Renāram nepieciešami 15 270 lati.

Par Katrīnu (5 gadi, Rīga)

Katrīna piedzima priekšlaicīgi. Bērniņš bija vien 40 centimetru garš un pusotru kilogramu smags. Meitene piedzima ar slimu sirsniņu un jau slimnīcā ārsti māmiņai no bērniņa piedāvāja atteikties, nedodot nekādas cerības par to, ka mazulīte izdzīvos. Katrīnai diagnosticēja Dauna slimību. Bet, izrakstīti no slimnīcas, vecāki kopā ar savu mazu meitiņu tomēr pārbrauca mājās. Katrīna laicīgi sāka velties, rāpot, bet uz kājiņām piecēlās gada un desmit mēnešu vecumā. Katrīna auga un līdz pat gada vecumam slimā sirsniņa nelika par sevi manīt. Taču mediķi uzskatīja par nepieciešamu veikt sirds vārstuļa operāciju un Katrīna divu gadu vecumā atkal nonāca slimnīcā, kur meitenītei tika veikta smaga sirds operācija. Jau trešajā dienā pēc operācijas neirologi paziņoja faktu, ka mazā meitenīte nekad vairs nestaigās, jo viņai skarti kāju kustību nervi. Pateicoties vecmāmiņas cerībām un pūlēm, kura ik dienu masēja meitenītes kājas, jau pēc nedēļas Katrīna sāka velties, pēc trim nedēļām sēdēt, vēlāk arī rāpot. Patlaban Katrīna pārvietojas rāpus.Profesors devis prognozi, ka divu gadu laikā Katrīna noteikti sāks atkal staigāt, ja vien ikdienā tiks veikta specifiska un regulāra rehabilitācija.

Lai Katrīna varētu trenēt kājiņas un iztaisnot muguriņu, viņai vajadzīgs īpašs aprīkojums, ar kura palīdzību Katrīna varētu ikdienu trenēties mājās. Katrīnai nepieciešami 5 062 lati.

Par Valēriju (7 gadi, Rēzeknes novads)

Valērija piedzima, kad jau divas dienas mammas vēderā bija bez augļūdeņiem - zila un maziņa. Lai atjaunotu hemoglobīna līmeni bērniņa organismā, mazulim desmit dienas tika doti stipri medikamenti un viss nokārtojās. Tomēr laikam ejot, vecāki pamanīja, ka Valērijas valodas attīstība atpaliek un dzirde pasliktinās. Valērijai tika veikta pārbaude Dzirdes centrā, kur meitenītei jau divu gadu vecumā atklāja sensoneirālu vājdzirdību 4.pakāpē, kas nozīmē, ka bez dzirdes aparātiņiem Valērija nedzird praktiski neko. Ar dzirdes aparātiem, kurus patlaban Valērija lieto, bērns dzird tikai uz sevi vērstu skaņu. Valērija ir uzsākusi mācības Daugavpils logopēdiskajā internātskolā ar nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu klasēm, un mācās jau otrajā klasē.

Lai Valērija spētu dzirdēt, attīstīt savu valodu un mācīties parastā skolā, viņai nepieciešami digitālie dzirdes aparāti. Valērijai nepieciešami 1 900 lati.

Ziedot var portālā Ziedot.lv, zvanot uz labdarības tālruni 90006383 (maksa par zvanu viens lats).

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)