Par spīti brīdinošām anti-reklāmām un audzinošām pārrunām, arvien vairāk jaunu sieviešu Latvijā krīt par upuriem cilvēktirdzniecībai. Jaunākie dati ļauj spriest, ka gada laikā tie varētu būt pat vairāki simti sieviešu, vēsta raidījums Nekā Personīga.
Atkārtoti satraukumu par notiekošo pauž Latvijas vēstniecība Īrijā, jo lielākā daļa sieviešu laimi dodas meklēt tieši uz šo zemi, atsaucoties fiktīvo laulību sludinājumiem. Savervēto un ieslodzīto sieviešu glābšanai, vēstniecībai nācies rīkot pat bruņotas operācijas. Kāda sieviete uz Īriju pat devusies ar mazu bērniņu, jo Latvijā ģimenei bija saplīsusi krāsns un “labdari” Īrijā solījuši iespēju nopelnīt Jotul krāsniņai.
Vēstniecībā Īrijā secināts, ka ievērojama cietušo daļa ir bijušās bērnunamu audzēknes. Dzīves pieredzes un valodas zināšanu trūkumu līgavu vervētāji atzīst par sevišķi vērtīgiem bonusiem savu noziedzīgo mērķu īstenošanai.
Mūsu vēstniecība Dublinā pievērsusi uzmanību faktam, ka daudzas fiktīvās līgavas kādreiz bijušas audzēknes, piemēram, Grašu bērnu ciematā Cesvainē, Pārgaujā, Ērģemē, Aizkraukles rajona ,,Dzeguzītēs,, , Saldus ,,Rūķītī,, un Lejasstrazdu ģimenes atbalsta centrā.
Grašu bērnu ciemata direktore Sandra Stade Nekā Personīga stāstīja, ka meitenes regulāri tiekot izglītotas un brīdinātas.
“Bet..nu..paradokss ir tāds, ka viņas neklausās mūsos,” tā Stade.
Ekonomiskās krīzes laikā cilvēktirdzniecības tīkls sevišķi uzplaucis, jo nabadzīgo upuru vairāk un meitenes kļuvis vēl vieglāk pierunāt, pat vairs nesolot naudu, bet cerības, ka iekārtos darbā. Starpnieki īpaši meklējot naivākas un nepieredzējušākas meitenes. Īrijas TV3 ar slēpto kameru fiksējuši sarunu ar kādu starpnieku, kurš iztirgojis desmitiem Latvijas sieviešu.
Vairākus upurus izglābuši arī aktīvisti Inguna un Imants Mieži. Viņi nevar nosaukt konkrētas summas, cik meitenes saņem par piekrišanu laulībām. Starpnieks parasti nopelnot pāris - 2 vai 3 – tūkstošus.
“Summas klīst dažādas. Man nav informācijas, kādas tās summas ir, bet reāli – es neesmu satikusi nevienu meiteni, kura man pateiktu, ka viņa to naudu ir dabūjusi. 99% viņas to naudu arī nedabū. Vienīgais, kas dabū naudu, ir starpnieks, kurš savervē meitenes,” stāsta Inguna Mieze.
Shēma upuru ievilināšanai ir vienkārša. Parasti meitenēm kāda interneta portālos sameklēta kontaktpersona piesola atalgojumu it kā par nieka lietu – tikai formāli jānoslēdz laulība ar kādu parasti Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Nigērijas vai Ēģiptes pilsoni. Tiek solīts, ka izdevīgi būs abiem – jo meitene palīdzēs puisim iegūt pastāvīgu uzturēšanos Eiropas Savienībā, bet puisis meitenei sagādās vieglu peļņu par pakalpojumu.
Taču dzīvē viss notiek pavisam citādi. Meitenēm atņem pases un telefonus. Iesloga mājās, kur nav iespējams vērsties pēc palīdzības un nereti arī seksuāli izmanto.
Pēc saceltās trauksmes, gan Īrijā, gan Latvijā secināts, ka līdz šim nav iespēju krimināli sodīt par fiktīvu laulību organizēšanu vai piedalīšanos tajās. Tomēr deputāti sākuši izprast problēmas nopietnību.
Deputāti cer ierobežot fiktīvo laulību gadījumus ar jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Īrijā gan process rit lēnāk, bet mūsu Saeimā sola, ka likums varētu būt gatavs līdz pavasarim.