Cerot panākt, lai valsti un pašvaldības pēc iespējas mazāk skartu iespējamie nākamie banku krahi, Nacionālā apvienība vēlas grozīt ierasto kārtību, nosakot, ka valsts un pašvaldību līdzekļi tiek pārvaldīti Valsts kasē, kā arī stiprināt kādu valsts banku ar ierēdņu algas kontiem.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nākamgad Saeimā iecerējusi iesniegt grozījumus likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu. Grozījumi paredz noteikt, ka pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes savus finanšu līdzekļus glabā Latvijas Republikas Valsts kasē, nevis kredītiestādēs.
Grozījumi sagatavoti, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos kā ar Latvijas Krājbanku un Parex banku. Brīdī, kad šīs bankas nonāca finansiālās grūtībās un to darbība tika apturēta, vairāku pašvaldību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļi tika iesaldēti, apdraudot valsts un pašvaldību funkciju izpildi. Nacionālā apvienība uzskata, ka, pieņemot grozījumus, tiktu nodrošināts, ka atsevišķas bankas finansiālas problēmas nevar apdraudēt pašvaldību vai valsts institūciju darbību.
Šo ideju atbalsta arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kas uzskata, ka valsts un pašvaldību iestādēm pirmām kārtām ir jānodrošina, lai to rīcībā esošā nodokļu maksātāju nauda tiktu efektīvi izlietota normatīvajos aktos noteikto funkciju pienācīgai izpildei, nevis kā prioritāru mērķi šiem resursiem izvirzīt maksimālas peļņas gūšanu no to uzglabāšanas kredītiestādēs.
Tomēr ar šo iniciatīvu Nacionālajai apvienībai, iespējams, vēl nepietiks. Piemēram, apvienības deputāts Romāns Naudiņš uzskata, ka komercbankām Latvijā ir dots pārāk daudz privilēģiju. Viņš kā atzīstamu un atdarināmu pieredzi pieminēja Vāciju, kurā valsts ierēdņu algu konti atrodas valsts bankā, kura izsniedz arī maksājumu kartes un piedāvā iespēju veidot depozītus. Deputāts uzskata, ka, rīkojoties līdzīgi, Latvija varētu izveidot stabilu un krīzēm mazāk pakļautu banku.
Ierosinājumiem krasi iebilst Latvijas Komercbanku asociācija. «Nav skaidrs, kas ir idejas mērķis, kāds no tā labums un ko plānots sasniegt? Jo cilvēkiem no tā noteikti labāk nebūs,» asociācijas viedokli par ierēdņu algu kontu atvēršanu Valsts kasē vai kādā valstij piederošā bankā atreferēja asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace.
Asociācija norāda, ka algas konts privātpersonām nenozīmē vienkārši atvērtu kontu, banku izpratnē tas sevī ietver virkni pakalpojumu, sākot ar internetbanku un beidzot ar overdraftiem un kredītlīnijām, banku automātiem.
«Vai tiek domāts, ka Valsts kase veiks visas funkcijas un sniegs visus pakalpojumus vairāk nekā simt tūkstošiem valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem? Tad ir jautājums par Valsts kases kapacitāti, ieguldāmajām izmaksām un to samērību ar reālajiem ieguvumiem,» saka B. Melnace.
Viņa arī norādīja, ka valsts nepārprotami ir paziņojusi, ka valstij piederošās Citadele un Hipotēku un zemes banka ar laiku tiks pārdotas, kas izslēdz iespēju tās izmantot ilgstoši saskaņā ar Nacionālās apvienības vīziju.
Komercbankas arī neatzīst tām raidītos pārmetumus par pārmērīgu ietekmi valdībā. «Vai valdības rīcība, bankām no nākamā gada dubultojot finanšu stabilitātes nodevu (gandrīz vienīgais nodokļu palielinājums kādai nozarei nākamgad), būtu uzskatāma par kādu īpašu atbalstu un labvēlību,» retoriski jautā B. Melnace.
Arī Valsts kase nav sajūsmā par iespējamajiem jauninājumiem. «Pēdējo gadu laikā Valsts kase ir optimizējusi savus resursus, lai varētu veikt tai pašlaik noteiktās funkcijas. Ja pieņems lēmumu par Valsts kases funkciju paplašināšanu, tas noteikti prasīs gan papildu personāla resursus, gan investīcijas informācijas sistēmās,» atzīst Valsts kases pārstāve Sandra Gīle.