Līdz Lieldienām Saeima varētu pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kas pēdējo 14 gadu laikā nav uzlabots un vairākos punktos ir morāli novecojis. Jaunais likums atļaus dubultpilsonību, un palīdzēs saturēt kopā latviešu nāciju, skaidro likumprojekta autori.
«Ceram uz Saeimas aktīvu rīcību, lai likuma grozījumus pieņemtu pēc iespējas ātrāk,» saka tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Jāuzsver, ka šiem grozījumiem nav saistības ar centieniem panākt krievu valodai oficiālu otrās valsts valodas statusu Latvijā. G. Bērziņš norāda, ka nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumdošanā neparedzot dubulto pilsonību. «Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ tik svarīgi ir pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs,» uzsver tieslietu ministrs.
Pēc grozījumu pieņemšanas personai vienlaikus ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām. Ar šo punktu likuma autori padomājuši par tiem, kas citas valsts pilsonību ieguvuši laulību rezultātā.
Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem, ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. «Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā,» akcentē G. Bērziņš. Līdz šim bērnam pilsonība tika piešķirta gadījumā, ja abi viņa vecāki ir pilsoņi, taču turpmāk norma vairs nedarbosies un pietiks, ja tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis.
Dubultpilsonību varēs iegūt arī ārzemēs dzīvojošie latvieši, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90. gadu vidū. Līdz ar likuma grozījumu viņi varēs noformēt dubultpilsonību atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.