Valsts prezidentam Andrim Bērziņam atlikušas tikai dažas dienas, līdz viņš būs spiests izsludināt sākumdeklarēšanas likumu. Tomēr savu kritisko viedokli par šo 15 gadus veidoto normatīvo aktu viņš neslēpj.
Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! viņš atzina, ka nule kā steidzamības kārtā pieņemtais sākumdeklarēšanas likums ir vajadzīgs, taču viņam nav pieņemama likumā iekļautā prasība, ka skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, jāpārskaita banku kontos. Savu viedokli viņš pamato ar pašlaik sabiedrībā valdošo neuzticību banku sistēmai, kuru, izplatot dažādas baumas, izmanto arī negodprātīgi iedzīvotāji.
Valsts prezidenta preses dienestā Neatkarīgajai pastāstīja, ka, neraugoties uz iebildumiem, prezidents tuvākajās dienās tomēr likumu izsludinās, jo saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, viņam nav tiesību neizsludināt steidzamības kārtā pieņemtus likumus.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka vietniece Diāna Veidemane nevēlējās vērtēt prezidenta izteikumus, taču norādīja, ka likumu veidojusī darba grupa izvērtējusi visus aspektus un atzinusi šo prasību par pamatotu. «Arī mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šai prasībai likumā ir jābūt, pretējā gadījumā nebūs iespējams realizēt iecerēto kontroli,» teic speciāliste.
Pievienojoties Valsts prezidenta viedoklim, D. Veidemanei oponē arī ekonomiste Raita Karnīte, kura savulaik piedalījusies nulles deklarācijas likuma izveidē. Viņa uzskata, ka jaunizveidotais likums paredzēts pārāk šaurai iedzīvotāju grupai – noteiktu turības pakāpi sasniegušajiem, turklāt tas veidots nesamērīgi sarežģīts.
«Ne jau no lielajiem rodas nedeklarēšanas gadījumi, jo visvairāk tādu ir mazajā algu sektorā. Un tā no mazajām kripatiņām salasās lieli apjomi. Nezinu, kāpēc to negrib atzīt un ir nepārtrauktas raganu medības, jo tās lielās summas rodas no cilvēkiem, kas strādā bez līgumiem un saņem aplokšņu algas,» teic ekonomiste. Arī viņa brīdina par grūtībām cilvēkus pārliecināt, lai tie pārskaita savus uzkrājumus bankām.
Kategorisks savā vērtējumā par šīs prasības nepieciešamību ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. «Tas nozīmētu, ka visa likuma jēga tiktu degradēta, jo KNAB iepriekšējās pārbaudes un to rezultāti liecina, ka savu mantisko stāvokli un tā izmaiņas personas visbiežāk pamato tieši ar iespējamās skaidrās naudas esamību. Personas, kuras līdz šim nav deklarējušas savu mantisko stāvokli, var aizbildināties ar skaidrās naudas uzkrājumiem, kuri ir nepārbaudāmi,» Neatkarīgajai atzīst
A. Vilks un piebilst, ka šīs normas atcelšana pavērstu iespēju deklarēt neesošus naudas uzkrājumus, tādējādi nodrošinoties pret pārbaužu pasākumiem nākotnē.
Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas biedrs Jānis Ozoliņš uzskata, ka likumam jāstājas spēkā ar Valsts prezidenta apšaubīto normu, bet par kārtību, kā skaidrā nauda jāpārskaita uz banku kontiem, atbildība jāuzņemas valdībai un Ministru kabinetam.
«Šo normu virza Finanšu ministrija, par kuru tā diezgan stipri pastāvēja, neraugoties uz Saeimas juridiskā biroja iebildumiem. Kopējās diskusijas rezultātā nonācām pie tā, ka valdība uzņemas atbildību par skaidrās naudas iemaksas kārtības izstrādāšanu,» teic J. Ozoliņš. Šī norma bijusi ministrijas stingra prasība, jo, to ieviešot, iecerēts pārvarēt «ēnu ekonomikas lūzuma punktu». Cilvēcīgi viņš gan sapratīs tos, kas negribēs ieskaitīt naudu bankas kontos, uzskatot to par riskantu.