Vienkārši dramatiski, tā situāciju ar Latvijas sieviešu iesaistīšanu viltus laulībās vērtē Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta vadītāja Līga Bergmane.
Sievietes, kuras piekrīt šādām laulībām, nav sasniegušas pat 20 gadu vecumu, daudzas nāk no trūcīgām daudzbērnu ģimenēm un viltus laulībā tiek iesaistītas, izmantojot sieviešu bezpalīdzīgo situāciju. Viltus laulībās tiek iesaistītas pat meitenes ar invaliditāti. Šogad visvairāk laulības noslēgtas ar Pakistānas pilsoņiem.
Organizācijas Patvērums Drošā māja pasākuma ietvaros L. Bergmane pastāstīja, ka, pamatojoties uz laulībām ar trešo valstu pilsoņiem, pērn Latvijas pilsoņi Īrijā pieprasīja 436 uzturēšanās atļaujas, bet no šāgada janvāra līdz augustam ir pieprasītas 199 atļaujas (visvairāk ar Pakistānas pilsoņiem, izplatīta arī Bangladeša un Indija). Latvijas vēstniecības Īrijā pieredze liecina, ka nedēļā piecas līdz sešas Latvijas pilsones apmeklē vēstniecību, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes laulības noslēgšanai Īrijā.
Vēstniecība veikusi pētījumu par potenciālajām fiktīvo laulību dalībniecēm. Pašlaik ir apkopoti dati par 235 Latvijas pilsonēm, kuras vēlējās stāties laulībā Īrijā. «Ja lūkojamies uz to, kāds ir šo sieviešu sociālais portrets, tad situācija ir dramatiska: 56 Latvijas pilsones, kuras vēlējās stāties laulībā, bija jaunākas par 20 gadiem. 79 ir nākušas no mazturīgām un dažreiz pat sociāli nelabvēlīgām daudzbērnu ģimenēm,» stāsta L. Bergmane. Meitenes līdz pilngadības sasniegšanai bijušas aizbildnībā vai sociālo iestāžu aprūpē, viņām bērnībā ir miris viens vai abi vecāki. Līgavu vidū ir bijušas vientuļās mātes, sievietes ar zemu izglītības līmeni. Apmēram ceturtajai daļai sieviešu, kuras vēlējās stāties laulībā, bija nepilngadīgi bērni, deviņām sievietēm bija atņemtas bērnu aprūpes tiesības.
Eksperti norāda, ka liela daļa no sociāli mazaizsargātajām līgavām fiktīvo laulību slazdos ir ievilinātas, saņemot piedāvājumus sociālajos tīmekļos. Bieži vien viņas nav spējīgas izvērtēt situācijas un lēmumus, kurus viņām piespēlē citi. Aizvien vairāk ir gadījumu, kad vēstniecībā pēc palīdzības vēršas Latvijas pilsones, kuras laulībā cietušas no vardarbības.
Drošās mājas vadītāja Sandra Zalcmane atzīst, ka no statusa «fiktīva līgava» līdz statusam «cilvēku tirdzniecības upuris» bieži vien ir tikai viens solis, jo fiktīvo laulību organizatori nekad neatklāj savus patiesos mērķus un iemeslus. Šogad Drošā māja sniegusi atbalstu 14 cilvēku tirdzniecības upuriem, no kuriem fiktīvo laulību upuri ir vairāk nekā puse, piespiedu prostitūcijā iesaistītas četras personas, bet piespiedu darbā – divi cilvēki. Par cilvēku tirdzniecības gadījumiem, kuros ir identificēti upuri, biedrībai visaktīvāk ziņojusi Latvijas policija un vēstniecības Īrijā un Grieķijā. S. Zalcmane norāda, ka sabiedrības izglītošana devusi labus rezultātus, jo cilvēki sāk apzināties tās situācijas, kas ir pielīdzināmas cilvēku tirdzniecībai. Kā piemēru viņa min draugos.lv ceļojošo vēstuli, kurā lūgts palīdzēt Indijas studentam Īrijā, kuram beidzoties studenta vīza. Cilvēki, pārsūtot, cits citu brīdināja neuzrauties uz viltus laulību piedāvātājiem.