Ekonomists: Swedbank bija ģenerālmēģinājums
Apmēram 10 000 Latvijas iedzīvotāju noticējuši trauksmei par Swedbank krahu, trīs dienās no bankas izņemti aptuveni 24 miljoni latu.
Drošības policija (DP) meklē vainīgos, ierosināts kriminālprocess par Latvijas finanšu sistēmas graušanu, tāpēc teorētiski ikkatrs, kurš nepatieso ziņu nodeva tālāk, jebkurā brīdī var tikt uzaicināts uz nopratināšanu DP. Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka masu psihozes aizsācējus visticamāk neizdosies atrast.
DP oficiāli paziņojusi, ka pārbauda vairākas nozieguma versijas, neizslēdzot, ka vainīgas var būt gan citas bankas, gan vietējie uzņēmēji, gan ārvalstu spēki. Latvijas Komercbanku asociācija izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka citas komercbankas ažiotāžā nav iesaistītas. Policija ierosinājusi kriminālprocesu, un pašlaik vainīgā noskaidrošana ir uz kārtībsargu pleciem.
Par bankām rakstīs grāmatu
Precedents, kad par mēģinājumu destabilizēt valsts finanšu sistēmu aizturēts kāds cilvēks, Latvijā ir bijis. Pirms trim gadiem DP arestēja Ventspils augstskolas lektoru, ekonomistu Dmitriju Smirnovu, jo viņš diskusijā laikrakstam Ventas Balss bija prognozējis lata devalvāciju.
Ekonomists ir pārliecināts, ka īsto pasākuma organizatoru DP neizdosies atrast, jo panikas celšanā piedalījušās pašas drošības iestādes. «Tas bija tikai banku krīzes mēģinājums, lai pārliecinātos, kā strādā sistēma. Panika sākās vienlaikus vairākās pilsētās un izplatījās ļoti ātri, tas nozīmē, ka aiz tā visa stāv nopietni cilvēki,» saka D. Smirnovs. Viņš panikai neesot ļāvies, jo no saviem informācijas avotiem uzzinājis, ka banku problēmas pa īstam sāksies tikai nākamgad. «Varat rakstīt, ka man ir paranoja vai šizofrēnija, bet 2012. gada rudenī būs Latvijas neatkarības, ekonomiskās un komercbanku sistēmas beigas. Krīzi regulē cilvēki no augšas, un ar šo gājienu tika pārbaudīts, cik veiksmīgi var sacelt paniku,» uzskata ekonomists. Viņš par banku krīzi Latvijā nolēmis rakstīt grāmatu.
Valdībai tic 1/5 iedzīvotāju
Premjers Valdis Dombrovskis, komentējot notikumus, norāda, ka tik masīva kampaņa izdevusies nesenās Latvijas Krājbankas krīzes dēļ. «Šis laiks baumu izplatīšanai un nestabilitātes radīšanai, iespējams, arī ir apzināti izvēlēts, un nesenās Krājbankas problēmas ir radījušas vieglāku iespēju šādas baumas izplatīt un satraukumu radīt,» saka premjers. Skaitļi gan runā pretējo – valstī V. Dombrovska vadītā valdība piedzīvo ilgstošu krīzi, un iedzīvotāji netic tam, ko runā politiķi. Piemēram, novembrī politiķu izteikumiem par ekonomisko situāciju vai finansēm ticēja vien 13 līdz 14% iedzīvotāju. Apmēram 40% politiķiem netic vispār, savukārt 41% norāda, ka drīzāk netic nekā tic, liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums.
«Tātad četras piektdaļas valsts iedzīvotāju netic, ko tie gudrinieki no TV ekrāna runā vai stāsta avīzēs. Tā ir laba augsne, kurā var izplatīties dažādas baumas. Protams, visu var norakstīt uz tumšajiem spēkiem, var jau būt, ka aiz tā visa pasākuma kāds arī stāv, bet cipari liecina, ka valsts vara cieš no hroniska uzticības deficīta,» saka SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Sociālie tīkli nostrādāja nejauši
No policijas komentāriem noprotams, ka pagājušajā nedēļas nogalē galvenais Swedbank ažiotāžas cēlonis bija vairāki tūkstoši izsūtītu īsziņu ar vēstījumu par bankas krahu. Tālāk šo informāciju draugiem cilvēki nodeva gan zvanot, gan izmantojot sociālos tīklus. «Tie, kuri padeva tālāk nepārbaudītu informāciju, ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kuri stāvēja rindās pie bankomātiem, zvanīja draugiem un sūtīja īsziņas,» uzskata sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis.
Viņš nedēļas nogalē novērojis, ka, piemēram, svētdienas otrajā pusē apmēram 90% Twitter satura bijis par Swedbank nedienām. «Man šķiet, ka pasākuma organizatoriem smagi noveicās, jo viņi nebija tēmējuši uz sociālajiem tīkliem, bet tie nostrādāja,» saka A. Mednis.
Saskaņā ar Krimināllikumu par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.