Līdz ar sniega tuvošanos būvdarbu vadītāji steidz pabeigt piebraucamo ceļu un citus sīkumus pie vēsturiski piesārņotā gudrona dīķa. Tikpat aktīva darbība notiek arī Jelgavā pie šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves Kosmoss.
Šovasar no papīru kaudzes izkustējās arī Sarkandaugavas attīrīšanas projekts, iespējams, līdz gada beigām parakstus saliks uz projekta par Olaines šķidro atkritumu izgāztuves attīrīšanu. Pārējie projekti gan pagaidām paliek papīru un ideju līmenī, gaidot liekus līdzekļus budžetā.
Gudrons aizvien apdraud
Inčukalnā esošie dienvidu un ziemeļu sērskābes gudrona dīķi aizvien ir ķīmiski bīstamākais objekts valstī. Šajā teritorijā atrodas vairāk nekā 30 000 tonnu sērskābā gudrona, kas ar katru gadu aizvien vairāk tuvojas gruntsūdeņiem, tādā veidā apdraudot dzeramo ūdeni milzīgā teritorijā. Gada siltajos mēnešos pie abām piesārņotajām vietām beidzot sākās darbība, lai īstenotu sanācijas projektu. Aizvadītajā nedēļa to aplūkot devās arī jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs un vides speciālisti. «Es šobrīd neredzu nevienu iemeslu, kas liktu domāt, ka projekta realizācijas darbi varētu ievilkties,» Neatkarīgajai savu pārliecību par redzēto pauda E. Sprūdžs. Sērskābā gudrona neitralizācija norisināsies pie dienvidu dīķa, tāpēc pašlaik notiek infrastruktūras izbūve – laukuma un pagaidu noliktavu izbūve. Pamati visām konstrukcijām jau ir ielikti un cer pabeigt līdz decembra beigām. Reāli dīķu attīrīšana varētu sākties nākamā gada martā. Projektu plānots pabeigt 2015. gada rudenī, kad teritorija nonāks Latvijas valsts mežu pārziņā. Kopējās izmaksas ir 20,378 miljoni latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14,265 miljoni latu un valsts budžeta finansējums – 6,113 miljoni latu.
Kosmosu likvidēs 1. jūlijā
Daudz ātrāk ar sanācijas darbiem sokas Jelgavā, likvidējot šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvi Kosmoss. «Projekts rit necerēti veiksmīgi, un jau pašlaik tiek veikts nepieciešamais, lai uzstādītu attīrīšanas iekārtas. Viss notiek pēc projekta, un nākamā gada 1. jūlijā Kosmosa piesārņojums būs novērsts,» sarunā ar Neatkarīgo skaidroja Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. Projekta ietvaros jūlija sākumā Jelgavā nojauca vairākas Pārlielupes cietuma ēkas Garozas ielā un demontētos materiālus izmantoja bīstamo atkritumu izgāztuves Kosmoss baseinu stabilizēšanai. Kopējās projekta izmaksas lēšamas apmēram četros miljonos latu. No sākotnēji septiņām vispiesārņotākajām vietām reālie darbi sākušies tikai divās vietās. «Pašlaik meklē kompromisu ar privātajiem zemes īpašniekiem Olainē. Visdrīzāk nākamais objekts varētu būt tieši Olaine, kur veiks sanācijas projektu,» skaidroja V. Avotiņš. Par Liepājas Karostas teritoriju un Rumbulas bijušā lidlauka teritoriju sanāciju pagaidām reālu plānu nav. Viens no iemesliem, kas bremzē, ir ierobežotie budžeta līdzekļi. Kaut arī 70% no projekta izmaksām sedz no Eiropas Savienības naudas, tomēr valsts līdzfinansējumam ir jābūt pietiekami lielam.
Sarkandaugava kā humānā palīdzība
Ar Šveices valdības finansiālo atbalstu Rīgas brīvostas teritorijā, Sarkandaugavā, līdz 2017. gadam par apmēram astoņiem miljoniem latu plānots attīrīt piecus piesārņotus objektus un mazināt kaitējumu videi. Projekts paredz attīrīt piecus objektus Rīgas brīvostas teritorijā apmēram 77 000 kvadrātmetru platībā. Projekta kopējās izmaksas plānotas aptuveni 8,2 miljoni latu, apmēram 1,2 miljoni latu būs Latvijas līdzfinansējums. Projektu īstenos līdz 2017. gadam. Lai sakārtotu Daugavas tuvumā piesārņoto teritoriju 5,5 hektāru platībā, Šveices finansiālais atbalsts ir sava veida humānā palīdzība Latvijas vides politikai. «Darbs pie vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas ir viena no VARAM darba prioritātēm, un esmu gandarīts, ka vienu no šādām vietām sakārtos Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros,» skaidroja V. Avotiņš.