Iekļūt ēkā ar buldozera palīdzību, rāpties kā alpīnistam vai mēģināt, ratiņkrēslā lēkājot uz batuta, pārlēkt pār sētu – šādus ironiskus alternatīvus risinājumus piedāvā invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons. Tā ir cilvēku ar invaliditāti atbilde uz valsts piedāvātajiem alternatīvajiem risinājumiem vides pieejamības nodrošināšanā.
Kampaņas Alternatīvie risinājumi darbībā tēls ir Cilvēkmens – puisis ratiņkrēslā, kurš vēlas un izmēģina patiešām citādas iespējas, kā cilvēks ar invaliditāti var iekļūt vienā vai otrā ēkā. Lai arī Latvijas likumi nosaka: sabiedriskās nozīmes ēkām jābūt atbilstošām vides pieejamības normām, realitātē pat desmit gadu pēc šīs problēmas aktualizēšanas liela daļa ēku nav pieejamas. Apeirons saņem sūdzības par to, ka nav pieejamas aptiekas un ārstniecības iestādes, lai gan, piemēram, aptiekas nemaz pēc likuma nevar saņemt licenci darbībai, ja nav ievērotas vides pieejamības normas. Apeirona vadītājs Ivars Balodis norāda, ka, tā vietā, lai sekotu līdzi aptieku pieejamībai, ir izdarīti grozījumi noteikumos, kas ļauj aptiekām īstenot «alternatīvus risinājumus». Viņš norāda, ka tas ir absurds un pēc būtības bezjēdzīgs termins, un ir vērtējams kā kārtējais iemesls, lai sāktu runāt par šo problēmu, arī ironiskā veidā, aicinot sabiedrību aizdomāties, kādas tad cilvēkam ratiņkrēslā ir alternatīvas, ja viņš nevar iekļūt ēkā pa kāpnēm? «Ja mēs sakām, ka ir alternatīvi risinājumi tieši cilvēkiem ar invaliditāti, varbūt tad jāraksta arī alternatīvas cilvēktiesības?» retoriski vaicā I. Balodis.
Vides pieejamības eksperts Aigars Bolis no savas pieredzes zina stāstīt, ka nereti pie iestādēm tiek pielikti uzraksti vai zīme ar ratiņkrēsla piktogrammu un norādīts, ka ieeja ir pa sētas durvīm. «Kad tu nonāc sētā, tur jau nav nekādas īpašas uzbrauktuves,» saka A. Bolis. Vēl pierasta prakse ir izvietot zvana pogas, taču tās vai nu nedarbojas, vai ir tādā augstumā, ko ratiņkrēslā sēdošais nevar aizsniegt. Ir bijuši pat šokējoši gadījumi, kad medicīnas iestādē paņemt analīzes medicīnas personāls iznāk uz ielas. Vides eksperts pieļauj, ka šie arī ir domāti kā «alternatīvie risinājumi», taču tādā gadījumā tie diskriminē cilvēkus ar invaliditāti – kāpēc nevarētu veidot tādu vidi, kas būtu pieejama ikvienam. Tiesa, ir arī labi un pozitīvi piemēri, kas tiks parādīti arī jaunās kampaņas laikā. Kampaņas rīkotāji vēlas panākt gan sabiedrības, gan arī politiķu izpratni par to, ka vides pieejamība ir normāla prasība un tā nav īpaša invalīdu iegriba. Vides pieejamības ekstras izmanto tikpat kā visa sabiedrība – īpaši cilvēki ar redzes, dzirdes traucējumiem, veci cilvēki, vecāki ar maziem bērniem un citi.
Kampaņas ietvaros Apeirons sadarbībā ar Tiesībsarga biroju organizēs ārstniecības iestāžu monitoringu, lai noskaidrotu, cik no Latvijā esošajām iestādēm atbilst Latvijas likumos noteiktajām normām. Latvija ir pievienojusies ANO Konvencijai par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, apņemoties darīt visu iespējamo, lai valstī tiktu ievērotas cilvēktiesības. Tiesībsarga birojs ir atbildīgs par ANO konvencijas izpildes uzraudzību. Līdz šim tiesībsargs nav saņēmis daudz sūdzību no cilvēkiem ar kustību traucējumiem, taču, kā atzina I. Balodis, ļaudis nezina, kur sūdzēties, vai arī baidās ziņot. Līdz ar valsts pievienošanos konvencijai cilvēki var arī ziņot par cilvēktiesību pārkāpumiem arī starptautiskā līmenī. Viena no aktuālām problēmām, ko analizēs arī tiesībsargs gada konferencē, ir tehnisko palīglīdzekļu pieejamība. Katastrofālās rindas pēc šiem palīglīdzekļiem centīsies mazināt ar papildus piešķirto naudu, taču tas neatrisina situāciju.
***
Viedoklis
Juris JANSONS, tiesībsargs:
– Jautājums par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti ir svarīgi risināms un nav atliekams uz tālāku laiku. Vēlamies, lai sabiedrība un īpaši politiķi būtu iejūtīgāki un izprastu šī jautājuma būtību. Jāstrādā vairākos virzienos. Vispirms ir jāiesaista sabiedrība, veidojot akcijas vai rādot labus piemērus. Tāpat jāaicina politiķi strādāt kvalitatīvāk un progresīvāk attiecībā uz vides pieejamības sakārtošanu.
***
Uzziņai
Latvijā ir 147 550 cilvēki ar invaliditāti
tajā skaitā I grupas – 16 720
II grupas – 75 154
III grupas – 48 226
Bērni ar invaliditāti – 7450
Avots: Labklājības ministrijas dati par personām, kuras saņem invaliditātes pabalstus