Veidojot nākamā gada budžetu, valdība rēķinājusies, ka ieņēmumi no 160 fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem 2012. gadā varētu sasniegt 7,3 miljonus latu. Iespējams, šī summa būs mazāka, jo fotoradaru ieviesēji projekta īstenošanai ņēmuši kredītu Latvijas Krājbankā (LK).
Ņemot vērā amatpersonu izteikumus par slepeno fotoradaru līgumu, var secināt, ka pat gadījumā, ja visas mērierīces nākamā gada laikā nedarbosies, kā plānots, un budžetā radīsies miljonu zaudējumi, ātruma mērierīču uzstādītājiem šī summa nebūs jāsedz.
Līdz šim Valsts policija (VP), aizbildinoties, ka fotoradaru līgums ir slepens, nav atklājusi, cik liela soda nauda mērierīču ieviesējiem jāmaksā par termiņu kavēšanu. VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš vien aptuveni norādījis, ka summa nesasniedz 10 000 latu. Tātad var secināt, ka kompānijai nebūs jākompensē iespējamie miljonu zaudējumi. Tajā pašā laikā uzņēmums, visticamāk, būs spējīgs strādāt, jo gūst ieņēmumus no jau uzstādītajām mērierīcēm. Desmit dienās 15 fotoradari konstatējuši aptuveni 2500 pārkāpumu. Vidējais sods par pārkāpumu ir 36 lati, un tādējādi kopā nopelnīti 90 000 latu, no kuriem 31 500 latu jeb 35% daļas pienākas fotoradaru uzstādītājiem.
Nākamajiem 15 fotoradariem jāsāk darboties 2012. gada janvāra otrajā pusē. Lai uzzinātu, vai fotoradaru ieviesēji spēj pildīt saistības, nāksies gaidīt līdz nākamā gada februārim. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane stāstīja, ka pagaidām ministrija no kompānijas oficiālu paziņojumu par finansiālām grūtībām nav saņēmusi.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis teic, ka komisija jau spērusi pirmos soļus, lai panāktu, ka valsts par Ērikam Teilānam piederošā uzņēmuma neizdarību saņemtu atbilstošu kompensāciju. «Pirms divām nedēļām mums par šo jautājumu bija speciāla sēde, kur konstatējām, ka fotoradari nav uzstādīti atbilstoši līgumam, tāpēc likām Iekšlietu ministrijai raudzīties, lai tiktu pildītas valsts intereses. Ja fotoradaru ieviesēji naudu grūž apšaubāmā bankā vai taisa savu biznesu, tā ir viņu atbildība! Viņiem ir jāpilda līgums, kurā jābūt paredzētām sankcijām. Āmen!» saka A. Latkovskis.
Vērtējot, cik nozīmīgs varētu būt pieļaujamais zaudējums, ekonomists Uldis Osis norāda, ka 7,3 miljoni kopējā budžetā nebūs jūtami. «Nu nav tā summa nekāda nozīmīgā. Saistībā ar svārstībām citās budžeta pozīcijās, pat ja šie 7,3 miljoni netiks iekasēti, tas neko daudz neietekmēs,» uzskata ekonomists.
Satraukums par nākamā gada budžetu radies, jo kompānijai Vitronic Baltica un partneri, kas atbildīga par fotoradaru ieviešanu, reģistrētas astoņas komercķīlas par labu LK. Šā gada 19. septembrī noslēgts kredītlīnijas līgums par 1,2 miljoniem latu, un tajā pašā dienā vēl viens aizdevuma līgums par 5,2 miljoniem latu.
Neoficiāla informācija liecina, ka lielākā daļa aizņemto līdzekļu palikuši bankas pusē. Teorētiski gan pastāv iespēja arī pārkreditēties citā bankā vai projektu turpināt sadarbībā ar LK, taču tas, visticamāk, nebūtu paveicams vienā dienā vai nedēļā. Attiecīgi varētu kavēties arī ātruma mērīšanas ierīču ieviešanas grafiki, kas atstātu iespaidu uz ieņēmumiem un budžeta konsolidāciju.
