Neliels robots mācībspēku, studentu un pašvaldības amatpersonu aplausu pavadībā pārgrieza sarkano lenti, un Ventspils augstskola tapa pasludināta par uzbūvētu.
Līdz ar Ziemeļu korpusa pabeigšanu noslēdzies augstskolas celtniecības process, kas kopumā ilga 15 gadus. Kurzemnieku Alma mater šai laikā arī saturiski augusi līdzi apdzīvojamām platībām. 1997. gada 1. septembrī mācības sāka pirmie simt studenti – nākamie tulkotāji un vadības zinību speciālisti. Savukārt šajā mācību gadā Ventspilī studē 890 jaunieši un viņu izglītošanā piedalās 70 pasniedzēji. Protams, audzis arī programmu skaits. Trīs fakultātes nodrošina iespējas iegūt akadēmiskās zināšanas vadībzinātnē, lietišķajā valodniecībā, datorzinātnē, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un radioastronomijā. Augstskolas lielākais lepnums ir tās paspārnē strādājošais Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs Irbenē un no padomju armijas pārņemtie radioteleskopi, kas šobrīd Latvijai ļauj spert pirmos soļus kosmosa biznesā.
Tieši augstvērtīgs tehniskais nodrošinājums un lieliski darba apstākļi ir Ventspils augstskolas trumpis, piesaistot studentus no visas Kurzemes.
Atklāšanas pasākumā kādreizējās puspabeigtās poliklīnikas ēkas pārtapšanu modernā augstskolā atminējās Ventspils mērs Aivars Lembergs: «Mans sapnis bija vienots ēku komplekss. Šobrīd tas ir izdarīts – tas ir pilnībā integrēts augstskolas ēku komplekss, kas ir vienīgais tāds Latvijā, kur atrodas mācību telpas, laboratorijas, datorklases, bibliotēka, kopmītnes ar 605 vietām, ēdnīca. Viss, kas nepieciešams mācību procesa nodrošināšanai.»
Ziemeļu korpusā atrodas laboratorijas, darba telpas pētniekiem, auditorijas, tur iemājojis arī mūžizglītības centrs, kas augstskolu padara viesmīlīgu arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem. Viņi, piemēram, te apgūst valodas.
Jaunajās telpās jau pasniedzējas darbā roku iemēģinājusi Tulkošanas studiju fakultātes maģistratūras 2. kursa studente Jekaterina Koļesina. Viņa Neatkarīgajai slavē savu augstskolu: «Dažādu kursu un apmaiņas programmu ietvaros esmu mācījusies Lietuvā, Somijā, Kiprā un droši varu apgalvot, ka Ventspils augstskola mācību vides, nodrošinājuma un pasniedzēju kompetences ziņā neatpaliek, bet brīžiem arī apsteidz citas Eiropas augstskolas.»
Ventspilī sagatavotie tulki un tulkotāji savā nozarē kotējas ļoti augstu, un viņiem nav īpašu problēmu atrast darbu nedz tepat Latvijā, nedz arī Eiropas institūcijās.
Ventspils augstskolas rektors profesors Jānis Eglītis atzīst, ka pirms 15 gadiem pieņemtais lēmums par augstskolas izveidi ir bijis dārgs un pārdrošs, taču stratēģiski tas ir visnozīmīgākais pilsētas jaunāko laiku vēsturē. Šaubu par tā lietderību nav – Ventspils augstskola strādā ciešā sazobē ar tautsaimniecību un šo virzienu arī plāno attīstīt. «Mēs pārtopam uzņēmējdarbības universitātē. Programmas tiek orientētas uz darba tirgus specifiskajām vajadzībām. Attīstīts tiek arī pētniecības virziens saistībā ar Irbeni,» skaidro rektors.
Ideju par vienu megaaugstskolu ar reģionālām filiālēm valsts it atmetusi kā nederīgu. Tas nozīmē, ka Ventspils augstskolas iecerēm šķēršļu nav. Arī tāpēc, ka līdz ar sadzīves atrisināšanu augstskola varēs koncentrēties uz studiju kvalitātes paaugstināšanu, ārzemju studentu piesaisti un zinātnes attīstību.
15 gadu laikā pašvaldība Ventspils augstskolas izveidē investējusi gandrīz 9 miljonus latu, un nozīmīgi līdzekļi piesaistīti arī no Eiropas Savienības. Ziemeļu korpusā vien ERAF ieguldījis 2,5 miljonus latu.