Arvien vairāk psihologu atzīst, ka laika plānošana un darba organizācija, izmantojot pierakstiem papīra plānotājus, īstenībā ir daudz pareizāka un efektīvāka par to, kas veikta ar dažādu elektronisko ierīču palīdzību.
as ir tādēļ, jo kognitīvās psiholoģijas pētījumi liecina, ka ar paša roku rakstītais teksts spēcīgāk iedarbojas uz dziļākajiem apziņas slāņiem un daudz dziļāk iespiežas cilvēka atmiņā. Turklāt apziņā formulēts mērķis, kas pierakstīts ar roku, ir kā pavēle zemapziņai meklēt labāko risinājumu.
Aicinājums izmantot papīra plānotājus var šķist neparasts laikā, kad pasaulē dominē informācijas tehnoloģijas, elektroniskie datu nesēji un mobilie tālruņi. Tomēr šāda veida personīgajai laika plānošanai un darba organizēšanai par labu liecina ne vien zinātnieku pētījumi, bet arī būtiski argumenti no pieredzējušu psihologu puses.
Praktiskā psiholoģe Lilita Burova skaidro, ka bailes no nezināmā ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas liedz cilvēkiem pieņemt lēmumus. Tātad arī rīkoties un gūt panākumus. Tāpēc vajadzība pēc plānošanas, un tātad arī pēc skaidrības, cilvēkam ir gandrīz vai organiska nepieciešamība instinktīvā līmenī, kas ģenētiski sniedzas turpat vai līdz pašiem cilvēces pirmsākumiem.
„Pirmajiem cilvēkiem vajadzēja plānot un koordinēt savu darbību ne tikai tādēļ, lai medītu grupās, bet arī organizētu pirmatnējās cilts dzīvi. Šodien medījuma nešanu mājās ir aizstājusi nauda, bet attiecības ciltī ir pāraugušas par daudz sarežģītākām attiecībām sabiedrībā, darbā un ģimenē,” stāsta psiholoģe, norādot, ka tāpēc nevajag brīnīties, ka daudzas mūsdienīgas sievietes apzināti izvēlas par saviem vīriem nevis fiziski stiprus, bet gan bagātus vīriešus: „Viņi taču nes mājās mūsdienu medījumu – naudu! Tātad faktiski ir labāki ģimenes apgādātāji par stipriniekiem!”
Laika plānošana ar elektronisku ierīču palīdzību līdzinās skriešanai pakaļ aizejošam vilcienam, jo neviens no elektroniskajiem laika plānotājiem neparedz sākotnēju mērķu nospraušanu un jelkādus atskaites punktus, ar kuru palīdzību varētu kontrolēt personīgo izaugsmi vai virzību uz tādiem abstraktiem mērķiem kā panākumi vai laime. Diemžēl šādu iespēju neparedz arī lielākā daļa no tā saucamajiem parastajiem „plānotājiem-kalendāriem”, kuros var ērti sarakstīt cikos un ar ko ir jātiekas, bet principā nav paredzēta vieta, lai atskaitītos par uzstādītajiem mērķiem vai dienā paveikto sevis paša labā.
„Mūsdienu cilvēki bieži vien atrodas tādos kā psiholoģiskos slazdos, pakārtojot savu dzīvi svešām vēlmēm un vajadzībām. Mums dod padomus un mūsu dzīvi mēģina organizēt citi cilvēki. Un pat, ja tas netiek darīts ļaunprātīgi, manipulācija ik uz soļa notiek tik un tā. Tāpēc plānojot ir svarīgi paturēt prātā, ka plānošanas mērķis ir organizēt savu personīgo laiku tā, lai dzīve būtu sakārtota, laimīga un laika plānotājam pašam būtu vieglāk dzīvot. Lai dzīve būtu piepildīta ar sev, nevis citiem svarīgiem un patīkamiem notikumiem,” norāda Burova. Psiholoģe skaidro, ka plānošanas mērķis ir nevis nomākt personīgo dzīvi un norobežoties no brīvības, mūžīgi steidzoties un skrienot pakaļ svešiem vilcieniem, bet gan gluži otrādi – paņemt situāciju savās rokās: „Pareizas plānošanas galvenais uzdevums palīdzēt saskatīt, ka laika ir pietiekoši daudz, lai izdarītu visu, kas nepieciešams labi līdzsvarotai panākumu bagātai un prieka pilnai dzīvei.”
Iemesls, kādēļ šodien daudzi cilvēki atsakās no laika plānošanas, atrunājoties ar aizņemtību vai nevajadzību to darīt, ir ļoti vienkāršs un pat triviāls. Tāds process kā domu un savas dzīves sakārtošana ir smags darbs, kas prasa no cilvēka laiku, disciplīnu un gribasspēku. Daudz vieglāk ir atnākot mājās pasēdēt pie televizora vai ielīst sociālajos tīklos, tādā veidā radot sev ilūziju, ka viss taču ir labi. Tomēr tā ir sevis mānīšana, jo labāk jau nepaliek. Pienāks jauna diena un skriešana pakaļ svešajam vilcienam sākas jau atkal no gala. Un tikt ārā no šī slazda nav nemaz tik vienkārši.
Tomēr arī vienas, universālas atbildes, kā tad būtu jārīkojas pareizi, uz šodienu vēl pasaulē nav. Patiesībā tas ir labi, jo cilvēki ir dažādi un katram ceļš uz panākumiem, kā arī personīgo izaugsmi ir ejams mazliet savādāk. Vienīgais, ko var ieteikt psihologi, ir dažas metodes un instrumentus, lai dzīves harmonijas meklētāji nenovirzītos no pareizā ceļa.
Tā, piemēram, Lilita Burova ir pārliecināta, ka laiku pareizāk plānot ir nevis dienas vai nedēļas griezumā, bet jau sākotnēji uzstādot sev mērķus veselam gadam vai pat vēl ilgākam periodam. Lielo mērķu sasniegšanu būtu ieteicams sadalīt pa mazākiem posmiem, starpmērķiem, kurus vieglāk sasniegt pārskatāmā laika periodā. Savukārt šos „mazos mērķus” var sadalīt pa vēl mazākiem soļiem, kaut vai determinējot noteiktus uzdevumus līdz pat konkrētai nedēļai un dienai. Burova atzīst, ka tas nepavisam nav tik viegli kā izskatās no malas, toties ir ļoti efektīvi, ja šo uzdevumu cilvēkam izdodas paveikt pašam. Savukārt, ja tomēr neiet tā kā gribētos, psiholoģe iesaka nekautrējoties izmantot profesionālu palīdzību. Tas var būt psihologs, koučs (treneris) vai pat praktisks seminārs, kas var kļūt par labu investīciju panākumu gūšanai nākotnē.
Tiesa, personīgās dzīves organizēšanas procesā ne mazāk svarīga par plānošanu ir vajadzība pēc regulārām atskaitēm, kuras būtu ieteicams sev gatavot vismaz reizi nedēļā. „Es kā vienu no instrumentiem praksē veiksmīgi pielietoju speciālas laika plānošanas menedžmenta darba lapas, kas kā praktiskajam psihologam ietilpst mājas darbu bagāžā klientiem. Pirmkārt, tas ietaupa laiku un līdzekļus klientam, un, otrkārt, palīdz ātrāk sasniegt vēlamo rezultātu,” par savu pieredzi laika plānošanā stāsta Lilita Burova. Psiholoģe norāda, ka „atskaitīties rakstiskā formā pašam sev ir svarīgi kaut vai tādēļ vien, lai celtu pašapziņu, jo izsakot sev atzinību mēs ražojam „degvielu” tālāku panākumu gūšanai.”
Pasaulē ir izgudrotas daudz un dažādas metodes, ar kuru palīdzību var labāk organizēt savu laiku un darbu. Visas šīs metodes tādā vai citādā veidā sola uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr lielākā daļa no tām ir saistītas ar dārgu kursu apmeklēšanu un dažkārt arī daļēju rīcības brīvības ierobežošanu. Tāpēc nevar viennozīmīgi apgalvot, ka šīs metodes dos garantētu rezultātu pilnīgi visos gadījumos. Tas var tā būt, bet tikpat labi var arī nebūt.
Otra galējība ir tā saucamie „plānotāji-kalendāri”, kurus par pāris latiem tuvojoties kārtējai gadu mijai var nopirkt ikvienā lielveikalā vai grāmatnīcā. Smuki vāciņi un skaists iepakojums, bet patiesībā tie ir parasti kalendāri, kuros ir paredzēta vieta, lai ierakstītu ikdienas darbus, bet ar vairāk vai mazāk nopietnu un mērķtiecīgu plānošanu tam nav pilnīgi nekāda sakara.
Mēģinot atrast vidusceļu starp dārgajiem laika plānošanas kursiem un parastajiem ikdienas plānotājiem, tepat Latvijā ir radīta savdabīga alternatīva, kas pamazām sāk iekarot ne tikai Latvijas, bet arī tuvāko kaimiņvalstu tirgus. Runa ir par panākumu un personīgās izaugsmes plānotāju „Leader” (leaders.lv), kas nu jau guvis atzinību arī psihologu vidū.
Šis plānotājs no citiem atšķiras ar to, ka tā pamatā ir likti pilnīgi citi (fundamentāli atšķirīgi) plānošanas principi. Respektīvi, ja parastajā „plānotājā-kalendārā” lietotāji var ierakstīt tikai tekošos dienas un nedēļas darbus, tad „Leader” plānotāju lietotājiem ir iespēja sākt gadu ar mērķu nospraušanu. Un pēc tam visa gada garumā sekot līdzi šo mērķu izpildei ar speciālu, īpaši šim nolūkam paredzētu, atskaišu formu palīdzību, kas atrodamas katras nedēļas, mēneša un pusgada beigās. Tās kalpo kā regulārs atgādinājums visiem mērķiem un uzdevumiem, kas nosprausti gada sākumā.
Arī ikdienas lapa „Leader” plānotājos ir atšķirīga. Bez iespējas atzīmēt prioritātes un pašam ierakstīt laiku, ko principā var atrast arī citos plānotājos, te ir laukumi, kur katram ir iespēja atbildēt sev uz četriem svarīgiem dzīves jautājumiem: 1) Kas ir tā lieta, kuru man šodien ļoti negribējās darīt, bet, ko es tomēr izdarīju? 2) Ko es šodien izdarīju sava lielā mērķa labā? 3) Ko es šodien izdarīju personīgās izaugsmes labā? 4) Ar ko es sevi šodien iepriecināju vai apbalvoju? Svarīgi, ka šādus jautājumus nevar atrast nevienā citā plānotājā uz pasaules, jo tie ir daļa no „Leader” plānošanas sistēmas.
Lilita Burova bijusi patīkami pārsteigta, uzzinot, ka Latvijā radīts plānotājs, kas atbilst sistēmai, kuru jau gadiem izmanto viņa pati. „Lai radītu sev laika plānošanas sistēmu, kas ir analoģiska šiem „Leader” plānotājiem, es patērēju gadus, apmeklējot kursus un strādājot ar sevi kā profesionāls psihologs. Un faktiski es saprotu, ka cilvēks, kurš ikdienā nestrādā praktiskās vai teorētiskās psiholoģijas lauciņā, patērēs, iespējams, vēl vairāk laika, lai nonāktu pie tām pašām atziņām,” savu attieksmi pauž psiholoģe. Tiesa viņa piebilst, ka lietojot pat vislabākos plānotājus uz pasaules ir pašiem jābūt galvai uz pleciem, jo neviena sistēma nevarēs palīdzēt, ja cilvēks pats negribēs pārvarēt bailes, sasniegt jaunas virsotnes un gūt panākumus dzīvē, augt kā personība vai kļūt vienkārši laimīgs.