Latvijas Krājbanku kā otrā pensiju līmeņa līdzekļu turētāju bija izvēlējies viens privātais līdzekļu pārvaldītājs Finasta Asset Management (FAM), kurš bankas krīzes dēļ visu pensiju fonda naudu pārvedis uz citu banku, noslēdzot jaunu turētājbankas līgumu, Neatkarīgajai apliecināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Pašai Krājbankai nav bijis neviena otrā pensiju līmeņa noguldījumu plāna, savukārt FAM šajā bankā depozītos turējis pensiju fonda dalībnieku naudu septiņu miljonu latu apmērā.
FKTK vecākā juriskonsulte Jūlija Zaličenko informē, ka ar Krājbanku bija saistīts viens pensiju līdzekļu pārvaldītājs un viņš šo banku bija izvēlējies kā turētājbanku. Pašlaik FAM ir pārslēdzis līgumu ar citu banku. Visa pensiju nauda pārvesta uz Swedbank. «Zaudējumu nebūs,» apliecināja J. Zaličenko, «ja līgumā ir punkts, ka valsts fondētās pensiju sistēmas dalībnieku nauda tiek aizsargāta, tā tiek pārvaldīta atsevišķi no citiem konkrētās bankas līdzekļiem, un šajā gadījumā šāds punkts līgumā bija.» Uz jautājumu, kāpēc tieši Swedbank, viņa atbildēja, ka tas bijis FAM lēmums un uzņēmumam ir tādas tiesības.
Līdz 2010. gadam valsts fondēto pensiju shēmā ieguldīti 724 miljoni latu, taču kopā ar šāgada naudu ieguldījumu pensiju otrajā līmenī jau tuvojas 800 miljonu latu. Kopējais kapitāls, kas ir pensiju fondu rīcībā, pašlaik ir 865 miljoni latu. Ja līdz šim gadam fondiem pārskaitīja arī naudu par cilvēkiem, par kuriem darba devējs nebija veicis sociālās iemaksas, šogad tas vairs netiek darīts, tomēr pateikt, cik no kopējās summas, kas ir otrā līmeņa pensiju fondos, ir budžetā reāli neienākusi nauda, neesot iespējams.
Praktiski visi no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pievienojušies otrajam pensiju līmenim, 42 procenti to izdarījuši brīvprātīgi. Saskaņā ar FKTK datiem pensiju nauda ieguldīta parāda vērtspapīros, akcijās, ieguldījumu apliecībās, ieguldījumos kredītiestādēs. Kopš pagājušā gada samazinājies ieguldījumu īpatsvars Latvijā, jo nav pietiekamu iespēju ieguldīt naudu, savukārt palielinājies ieguldījumu apjoms pārējā Eiropas ekonomiskajā zonā. Kopumā Latvija gan joprojām dominē, otrajā vietā ir Luksemburga. To Latvijas Komercbanku asociācijas speciālists Harijs Švars izskaidro ar Luksemburgas pievilcīgo, caurspīdīgo sistēmu fondu dibināšanai, kuri, savukārt, tālāk naudu iegulda ne tik daudz Luksemburgā, bet visā Eiropā. Interesanti, ja vēl 2008. gadā 72 procenti otrā pensiju līmeņa dalībnieku bija izvēlējušies aktīvos plānus, kas ir arī ar lielāku risku, tagad cilvēki pārvērtējuši riskus, un aktīvajos plānos dalībnieku skaits samazinājies par 10 procentiem. Tomēr, kā norāda FKTK Pensiju un ieguldījumu fondu daļas vadītāja Ieva Ose, gan pēc ieguldījumu apmēra, gan pēc dalībnieku skaita izteikts līderis joprojām ir dinamiskais pensiju plāns, proti, Swedbank plāns Dinamika.
Viszemākais pensiju plānu ienesīgums bija 2008. gadā, pēc tam sekoja straujš lēciens 2009. gadā, taču diemžēl pašlaik krīzes dēļ Eiropā un ASV atkal novērojams kritums. Konservatīvie un stabilie pensiju plāni gan saglabā vismaz plus zīmi, ko nevar teikt par dinamiskajiem pensiju plāniem.
***
2. pensiju līmenis
• Pievienojušies 1,14 miljoni jeb 99% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, 58% pievienojušies obligātā kārtā
• Latvijā ir 9 privātie pārvaldītāji un 27 ieguldījumu plāni
• 62% otrā pensiju līmeņa dalībnieku izvēlējušies aktīvos noguldījumu plānus
• 27% konservatīvos
• 10% sabalansētos
• Otrajam pensiju līmenim novirzīti 852 miljoni latu
• Latvijas Krājbanku kā līdzekļu turētāju bija izvēlējies viens privātais līdzekļu pārvaldītājs Finasta Asset Management, kurš bankas krīzes dēļ visu pensiju fondu naudu pārvedis uz citu banku, noslēdzot jaunu turētājbankas līgumu