Piektajai daļai prostitūtu ir HIV

Piektā daļa prostitūcijā nodarbināto sieviešu ir HIV inficētas, liecina Papardes zieda veiktais pētījums, kura laikā aptaujātas un testētas uz vairākām infekcijām 117 sievietes. Vēl lielāks skaits šo sieviešu – 63% - ir ģenitālās herpes infekcija, par ko neviena no sievietēm iepriekš nebija zinājušas.

Galvenokārt Papardes zieds aptaujājis sievietes, kuras sniedz seksuālus pakalpojumus un strādā uz ielas, jo, lai gan sākotnēji projektā bijusi ideja aptaujāt arī salonos, dzīvokļos vai viesnīcās strādājošās prostitūtas, to bijis grūti realizēt – pētījuma veicēji pat saskārušies ar draudiem no šī rūpala organizētāju puses.

Aptaujāto sieviešu vidējais vecums bija 23 – 32 gadi, taču 23% sieviešu atzinušas, ka prostitūcijā iesaistījušās jau pirms 18 gadu sasniegšanas. Viens procents sieviešu atzinušas, ka iesaistītas prostitūcijā jau 12 gados.

Sievietes gan aptaujātas, gan arī testētas uz vairākām infekcijām, kuras var nodot tieši seksuālo kontaktu ceļā. Pētniece Anda Karnīte stāsta, ka sieviešu asins paraugi pārbaudīti uz HIV, B un C hepatītiem, sifilisu, hlamidiozi un anoģenitālajām herpēm.

Pārbaužu rezultāti liecina, ka 21,4% prostitūcijā nodarbināto ir HIV, 46,2% - B hepatīts, 57,3% - C hepatīts, 23% - sifiliss, turpat 40% - hlamīdijas, bet herpes vīruss – 63%. A. Karnīte arī uzsvēra, ka liela daļa no sievietēm iepriekš nav zinājušas, ka viņām ir kāda no šīm infekcijām. Tomēr daudzas zina un turpina nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, no 25 HIV inficētām sievietēm 18 to nav zinājušas, savukārt tām, kurām atklāts C hepatīts, to nav zinājušas puses, par herpes infekciju nav zinājusi neviena no aptaujātajām.

Vairāk nekā 80% aptaujāto atzinušas, ka savas dzīves laikā lietojušas narkotikas, no tām savukārt 80% lietojušas arī intravenozās narkotikas – pārsvarā heroīnu un amfetamīnu.

14,4% sieviešu nav lietojušas prezervatīvu pēdējo attiecību laikā, bet vidēji 3,2 klienti no pēdējiem desmit pieprasījuši seksu bez prezervatīva.

Tikai 7,7% šo sieviešu ir veselības grāmatiņas, lai gan tām jābūt obligāti. Pēc likumu seksuālos pakalpojumus nedrīkst sniegt persona, kurai ir HIV, kā arī citas infekcijas slimības to akūtajā periodā. Tikai 16% pēdējā gada laikā apmeklējušas dermatovenerologu.

Pētnieki norāda, ka tikai puse sieviešu pēdējā gada laikā veikušas HIV testu, un, ja to izdarījušas, visbiežāk apmeklējušas tā saukto „zema sliekšņa centru”, kur bez maksas piedāvā veikt eksprestestus uz HIV un notiek šļirču maiņa (Rīgā – tas ir biedrības DIA+LOGS centrs un Infektoloģijas centra AIDS konsultāciju kabinets).

AIDS jomas eksperti nra.lv norādīja, ka, visticamāk, HIV izplatība seksuālo pakalpojumu sniedzēju vidū nebūtu tik augsta, ja aptaujā vairāk būtu iesaistītas personas, kuras šos pakalpojumus sniedz salonos, dzīvokļos, viesnīcās, jo arī šajā nodarbē iesaistīto uzvedība un veselības paradumi atšķiras. Ievērojams skaits šo sieviešu rūpējas par veselību. Otrkārt, pēc 117 aptaujāto sieviešu skaita nevarot spriest par visu sociālo grupu, proti, prostitūcijā iesaistīts daudz lielāks skaits sieviešu. Tomēr dati parāda satraucošu ainu un apliecina, ka uz ielas strādājošo sieviešu veselība ir kritiska.