Pašlaik šķiet, ka Mazsalacā nav nokritis meteorīts, to pēc sākotnējās vietas apskates žurnālistiem teica Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālists Ilgonis Vilks.
Ierodoties notikuma vietā, viņš konstatējis, ka bedre, ko atstājis iespējamais meteorīts, ir mazāka, nekā ziņots sākumā. Tā ir apmēram 10 metrus plata un divus metrus dziļa.
Ja tas būtu meteorīts, tad šajā vietā visapkārt vajadzētu būt izmētātiem dubļu pikučiem, taču tā nav, teica Vilks. Savukārt lielais valnis apkārt bedrei ir raksturīgs meteorīta triecienam.
Vilks piebilda, ka konkrētajā vietā nav konstatēta augstas temperatūras iedarbība, kāda parasti esot novērojama meteorīta trieciena rezultātā. "Pašlaik šķiet, ka tas nav meteorīts", žurnālistiem sacīja Vilks. Taču viņš atturējās izvirzīt versijas par to, kas varētu būt radījis minēto krāteri.
Vilks arī nenorobežojoties no versijas, ka bedre varētu būt cilvēku radīta, taču viņš neesot tas speciālists, kurš par to varētu spriest.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) ģeoloģijas doktorants Andris Karpovičs žurnālistiem pastāstīja, ka tā dēvētā "meteorīta" radīto bedri Mazsalacas novadā, visticamāk, ir izrakuši cilvēki, izmantojot lāpstas.
"Vienkārši izrakta bedrīte, iebērta substance," sacīja Karpovičs, norādot, ka augsto temperatūru radījis alumīnija un dzelzs sajaukums, kuram iespējama arī sēra klātbūtne.
Tāpat doktorants atzīmēja, ka šajā vietā izveidojusies vaļņa forma nav raksturīga meteorītam.
"Arī krātera formai būtu jābūt simetriski apaļai, kāda tā nav," notikuma vietā konstatējis Karpovičs.
Patlaban notikuma vietā strādā arī meteorītu krāteru pētnieki Kale Kirsime un Tinu Meidla no Tartu universitātes, aģentūrai LETA pastāstīja LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis.
Kā ziņots, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols secinājis, ka Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts ir tikai ķīmisku savienojumu izdedži, bet platā bedre izrakta cilvēku rokām.
Kā aģentūrai LETA sacīja Ozols, kurš šorīt plkst.9 ieradies notikuma vietā, 10-12 metru platā bedre acīmredzami ir izrakta ar cilvēku rokām un tajā sadedzināts salpetris ar sēru.
Viņš pieņem, ka, visticamāk, kāds izdomājis pajokot, bedrē sadedzinot savienojumus, nofilmējot un izplatot tālāk informāciju par nokritušu meteorītu. Pati bedre, pēc Ozola domām, gan nav rakta šādam nolūkam, jo tas prasītu pārāk lielu darbu, turklāt tad dedzinātājs būtu vairāk centies imitēt meteorīta radīto sprādzienu.
Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Uldis Nulle no notikuma vietas ziņo, ka meteorīta izraisītā trieciena rezultātā zemes virspusē izveidojusies nedaudz ovālas formas bedre, aptuveni 8,5 līdz 9 metrus diametrā un trīs metrus dziļa, aģentūru LETA informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā.
Ap bedri trieciena rezultātā izmestā grunts veido aptuveni vienu metru augstu un divus metrus platu valni. Bedres sienas ir samērā stāvas visā perimetrā, kas liecina par patiesi lielu triecienu. Bedres dziļākā vieta ir aptuveni vienu metru diametrā, tās pamatni veido tumši pelēkas un melnas krāsas nogulumi, kā arī kušanas satecējumu formas. Patlaban tiek pieļauts, ka bedrē degušas vēl atmosfērā nesadegušās meteorīta paliekas un apkārt esošie ieži.
"Spriežot pēc centrālās daļas nelielās nobīdes no centra, var secināt, ka meteorīta krišanas leņķis ir bijis ļoti neliels - praktiski vertikāls. Turklāt pat vairāk nekā sešas stundas pēc meteorīta ietriekšanās zemē gaisā bedres tuvumā bija labi jūtama sēra smaka," vēsta Nulle.
Meteorīts ietriecies smilšmāla morēna mālsmiltīs, kas ir blīvas, ar ievērojamu līdz 20-40% oļu un laukakmeņu piejaukumu. Tieši pateicoties blīvajam materiālam, ir izveidojies tik izteikts krāteris.
