Pilsonības likuma grozījumus varētu sagatavot pusgada laikā, un optimistiskā gadījumā balsojums Saeimā varētu būt ap Lieldienām.
Saeimas Pilsonības likuma grozījumu komisijas deputāti trešdien sprieda, ka pie likuma grozījumiem jāstrādā intensīvi, bet iznākumam jābūt kvalitatīvam. Šim mērķim izvirzītais termiņš ‒ pusgads ‒ ir pietiekams, bet ilgākais pieļaujamais, kādā likuma grozījumi būtu jāsagatavo un jāpieņem, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais ("Vienotība").
Deputāti vienojās par trim jautājumu blokiem, kas tiks risināti ar likuma grozījumiem.
Pirmais no tiem ir dubultpilsonības iegūšana ārvalstīs dzīvojošajiem. Šis jautājums apakškomisijā ir iztirzāts jau 10.Saeimas laikā, tādēļ deputāti uzreiz sāks skatīt otro jautājumu bloku – pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem. Savukārt trešais jautājumu loks saistīts ar pilsonību tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstis.
Kā īpaši nepieņemamu likuma normu, kas būtu jāmaina pēc iesējas ātrāk, deputāti vērtēja praksi atņemt Latvijas pilsonību cilvēkiem, kuri profesionālu apsvērumu dēļ devušies uz citu valsti un pieņēmuši tās pilsonību. Deputāts Valērijs Agešins aicināja pārtraukt šādu cilvēku „medības”, savukārt apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais piekrītot norādīja, ka nevar aicināt iestādes nepildīt likumā noteikto, taču vienlaicīgi ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam citā laikā un dubultpilsonības aizliegums Latvijā vairs nav aktuāls, un deputātiem ir politiska griba to mainīt.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš žurnālistiem trešdien pastāstīja, ka Pilsonības likuma grozījumu virzība rāda, ka diez vai ātrāk par trīs vai četriem mēnešiem tas būtu izdarāms. Līdz ar to, optimistiski prognozējot, galīgais lasījums Saeimā varētu notikt ap vai pēc Lieldienām.
Kusiņš atzina, ka Pilsonības likums nav grozīts kopš 1997.gada un satur atsauces uz vairs spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem, līdz ar to tajā būs nepieciešami arī vairāki tehniski grozījumi. Deputāti vienojās aicināt valdību sniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tostarp izvērtējot nepieciešamās tehniskās izmaiņas, lai likums atbilstu laika garam.
Ņemot vērā, ka Pilsonības likums nav grozīts kopš 1997.gada un satur atsauces uz vairs spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem, tajā būs nepieciešama arī virkne tehnisku grozījumu. Deputāti šodien vienojās aicināt valdību sniegt priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tostarp izvērtējot nepieciešamās tehniskās izmaiņas, lai likums atbilstu laika garam.
Lai nekavētu apakškomisijas darbu, deputāti atkārtoti neuzklausīs ekspertus, kuri apakškomisijā jau izteikušies iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā, bet iepazīsies ar sēžu audioierakstiem un drukātajiem materiāliem.
11.Saeima šī gada 10.novembrī nolēma turpināt izskatīt iepriekšējā sasaukumā nepabeigtos grozījumus Pilsonības likumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts 2012.gada 1.janvāris. Likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija ir izveidojusi īpašu apakškomisiju.