Zatleram pirktais auto būs dārgāks nekā Ulmanim un Vīķei-Freibergai

Eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām paredzētais auto, šķiet, būs dārgāks nekā viņa priekšteču mašīnas. Šāda situācija iespējama tāpēc, ka trūkst vienotu standartu, uzskata Saeimas deputāts Gunārs Rusiņš un aicina uzlabot līdzšinējo kārtību.

Piemēram, Gunta Ulmaņa vajadzībām Valsts prezidenta kanceleja turpmākos četrus gadus īrē mašīnu par 958,62 latiem mēnesī (bez pievienotās vērtības nodokļa), tātad kopumā par 40 013,76 latiem līgumā paredzētajā laika periodā. Vaira Vīķe-Freiberga brauc ar automašīnu, kas pirkta par apmēram 67 000 latu (bez PVN). V. Zatleram domātais auto, ko pirks Aizsardzības ministrija (AM), provizoriski varētu maksāt ap 87 000 latu bez PVN.

«Būtu grēks nepateikt, ka prasības eksprezidentu mašīnām izriet arī no viņu vēlmēm. Tāpēc ar steigu ir jāmaina šīs privilēģijas nosacījumi,» saka G. Rusiņš, kurš rosinājis diskusiju Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Saskaņā ar likumu eksprezidentiem pienākas apsardze četrus gadus pēc pilnvaru termiņa beigām, bet to var arī pagarināt, ja tā izlemj Ministru kabinets (MK). Kā liecina līdzšinējā prakse, eksprezidentiem auto tiek nomainīti pēc aptuveni četriem gadiem. Kaut arī ne likumā, ne MK noteikumos nav norādīts, ka eksprezidentiem jālieto luksusa klases limuzīni, viņu vajadzībām tiek pirkti vai nomāti tieši tādi. «Mēs sekojam Valsts prezidenta kancelejas izstrādātajiem nosacījumiem. Ja papēta, tad G. Ulmaņa mašīnai un V. Zatleram paredzētajam auto ir līdzīga specifikācija,» norāda AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis un piebilst, ka limuzīnu amortizācijas laiks ir desmit gadu un joprojām tiekot izmantots 2000. gadā iegādātais limuzīns Mercedes-Benz S500.

«Šīs klases auto jau viss ir nodrošināts, kas tādai mašīnai pienākas, bet katra jauna ekstra maksā naudu. Nevar būt tā, ka mašīnas vērtība tiek krasi palielināta. Nepamatotas automašīnu tehniskās specifikāciju prasības rada bažas par to, vai tā tiek īpaši piemeklēta kādam automašīnas modelim,» uzskata G. Rusiņš. A. Rikveilis nepiekrīt, sakot, ka Militārā policija rekomendē nepieciešamās drošības prasības, kuras var atšķirties vien detaļās.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba Neatkarīgajai iepriekš sacīja, ka vajadzētu precizēt eksprezidentu funkcijas, lai izvērtētu, kādas automašīnas to veikšanai viņiem nepieciešamas. «Bijušo Valsts prezidentu funkciju definēšana nav nepieciešama, jo viņi nav valsts dienestā vai darba attiecībās. Transportlīdzeklis bijušajam Valsts prezidentam ir sociālā garantija, nevis darba pienākumu veikšanai nepieciešams līdzeklis,» atbild Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne. Tomēr viņa pieļauj, ka varētu noteikt maksimālo iepirkuma summu eksprezidentu mašīnām. «Uzskatām, ka bijušajiem Valsts prezidentiem būtu jābūt līdzvērtīgām automašīnām savstarpēji un samērojamām ar citām valsts amatpersonām, piemēram, ministriem. Neizslēdzam iespēju, ka normatīvie akti varētu tikt mainīti. Šobrīd tas ir MK kompetencē.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais