Ģeologs: Mazsalacas "meteorīts" patiesībā ir cilvēku roku darbs [papildināts]
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols secinājis, ka Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts ir tikai ķīmisku savienojumu izdedži, bet platā bedre izrakta cilvēku rokām. Citi ģeologi gan joprojām uzsver, ka nav šaubu par meteorīta piezemēšanos Mazsalacas pļavā.
Kā aģentūrai LETA sacīja Ozols, kurš šorīt plkst.9 ieradies notikuma vietā, 10-12 metru platā bedre acīmredzami ir izrakta ar cilvēku rokām un tajā sadedzināts salpetris ar sēru.
Viņš pieņem, ka, visticamāk, kāds izdomājis pajokot, bedrē sadedzinot savienojumus, nofilmējot un izplatot tālāk informāciju par nokritušu meteorītu. Pati bedre, pēc Ozola domām, gan nav rakta šādam nolūkam, jo tas prasītu pārāk lielu darbu, turklāt tad dedzinātājs būtu vairāk centies imitēt meteorīta radīto sprādzienu.
Ģeologs pagaidām izdedžu paraugus nav paņēmis, jo šobrīd devies divu dienu pārgājienā ar skolēniem, tomēr pieļauj, ka varētu to darīt, lai precīzāk izpētītu, kas tieši bedrē sadedzināts. "Būtu interesanti papētīt," piebilst Ozols.
Jau ziņots, ka bažas par Mazsalacā esošā objekta izcelsmi ir arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūta speciālistam Ilgonim Vilkam, kurš ir izbrīnīts, ka meteorīta radītajā krāterī deg uguns, jo parasti pēc sadursmes ar zemi parasti notiekot sprādziens un meteorīta šķembas tiekot izkaisītas apkārtnē.
Šobrīd uz Mazsalacu devusies zinātnieku grupa divu ģeologu un divu astronomu sastāvā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Uldis Nulle no notikuma vietas ziņo, ka meteorīta izraisītā trieciena rezultātā zemes virspusē izveidojusies nedaudz ovālas formas bedre, aptuveni 8,5-9 metrus diametrā un trīs metrus dziļa. Ap bedri trieciena rezultātā izmestā grunts (augsne un cilmieži) veido aptuveni vienu metru augstu un divus metrus platu valni. Bedres sienas ir samērā stāvas visā perimetrā, kas liecina par patiesi lielu triecienu. Bedres dziļākā vieta ir aptuveni vienu metru diametrā, tās pamatni veido tumši pelēkas un melnas krāsas nogulumi, kā arī kušanas satecējumu formas (te, iespējams, degušas vēl atmosfērā nesadegušās meteorīta paliekas un apkārt esošie ieži).
"Spriežot, pēc centrālās daļas nelielās nobīdes no centra var secināt, ka meteorīta krišanas leņķis ir bijis ļoti neliels – praktiski vertikāls," ziņo Uldis Nulle. "Turklāt pat vairāk kā sešas stundas pēc meteorīta ietriekšanās zemē gaisā bedres tuvumā bija labi jūtama sēra smaka."
Meteorīts ietriecies smilšmāla morēna mālsmiltīs, kas ir blīvas, ar ievērojamu līdz 20 -40% oļu un laukakmeņu piejaukumu. Tieši pateicoties blīvajam materiālam, ir izveidojies tik izteikts krāteris, ziņo Vides ministrija.