Tiesībsarga draudi vērsties Satversmes tiesā, ja Saeima pieļaus, ka par fotoradara fiksētu ātruma pārkāpumu sodīs automašīnas īpašnieku, nevis Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpušo šoferi, parlamentāriešiem jau tā kārtējās bankas kraha radītajos kreņķos devuši vēl vienas galvassāpes.
Ieviešot fotoradarus un veidojot sistēmu, saskaņā ar kuru sodīs maksimālā atļautā ātruma ierobežojuma pārkāpējus, Iekšlietu ministrija bija iecerējusi realizēt vienkāršāko risinājumu. Neraugoties uz to, kas pārkāpuma brīdī bijis pie automašīnas stūres, sodīt transporta līdzekļa īpašnieku. Tiesībsargam Jurim Jansonam šāds risinājums šķita nepieņemams un pretrunā ar valsts pamatlikumu, tādēļ viņš piedraudēja, ka, šai normai stājoties spēkā, viņš vērsīsies Satversmes tiesā.
Lai izvairītos no nepatīkamās tiesāšanās, Iekšlietu ministrija sagatavoja kompromisa variantu, kuru iesniedza Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā. Piedāvātais grozījums Ceļu satiksmes likumā paredz, ka soda kvīti piesūta transporta līdzekļa īpašniekam vai turētājam, bet tas protokolu nodod transporta līdzekļa vadītājam, kas pārkāpis noteikumus.
Tomēr arī šis risinājums ombuda biroja pārstāvjus neapmierināja, un viņi apliecināja, ka arī ar grozījumiem Iekšlietu ministrijai no tiesāšanās Satversmes tiesā neizvairīties. Auto īpašnieku aizstāvja lomu uzņēmies tiesībsargs norāda, ka pareizāk būtu noskaidrot, kas īsti atradies pie auto stūres pārkāpuma brīdī, un sodīt šoferi.
Iekšlietu ministrija ar redzējumu nav mierā, jo uzskata, ka, realizējot tiesībsarga ieceri, automašīnas īpašnieks tiks apgrūtināts ar pierādīšanu, ka pats nav bijis pie stūres. Turklāt auto īpašnieks esot atbildīgs par viņa īpašumā esošo transporta līdzekļa, kas ir paaugstinātas bīstamības avots, nodošanu citām personām. Tādējādi viņam esot jāzina, kas attiecīgajā brīdī bijis transporta līdzekļa vadītājs, un, saņemot lēmumu, viņam ir iespējas to nodot personai, kas attiecīgajā gadījumā bijusi pie auto stūres.
Ministrija arī izpētījusi, ka Eiropā vismaz pusē valstu netiekot meklēts noteikumus pārkāpušais vadītājs un protokolu nosūta braucamā īpašniekam. Turklāt likumam nepaklausīgā autovadītāja meklēšana prasītu papildu administratīvos resursus.
Tādēļ, lai izstrādātu visiem pieņemamus likuma grozījumus, Saeimas komisija nolēma sasaukt īpašu sēdi, kurā piedalītos visas ieinteresētās puses. Komisijas biedrs Ingmārs Līdaka gan uzskata, ka nav īsta pamata mainīt jau esošo kārtību, jo automašīnu vienkārši tāpat pirmajam pretimnācējam neaizdod un vienoties savā starpā par soda nomaksu neesot nekādu problēmu. Tomēr viņš atzīst, ka neviens nevēlas tiesāties, tādēļ nekas cits, kā radīt ombudam pieņemamus likuma grozījumus, neatliek.
Jau ziņots, ka pašlaik testa režīmā izmanto 15 jaunos pārvietojamos fotoradarus un no 21. novembra tie strādā darba režīmā, līdz ar to fiksētos pārkāpumus jau sodīs. Turklāt joprojām darbosies četri līdz šim policijas izmantotie fotoradari. Visus 160 jaunos fotoradarus plānots ieviest deviņu mēnešu laikā.