Tā sauktā Lemberga prāva joprojām nebeidz pārsteigt ar negaidītiem pavērsieniem. Kārtējo kūleni savās liecībās pārmeta un atpakaļgaitu ieslēdza viens no cietušajiem miljonāriem – Valentīns Kokalis.
Pagājušo piektdien cietušais V. Kokalis tiesas priekšā stājās jau piekto reizi. Iepriekšējās pratināšanas dienas, izklāstot tiesai savu sāpi, kā arī atbildot uz manāmi saudzējošajiem prokuroru jautājumiem, V. Kokalis brīvā stilā pēdējo 16 gadu notikumus Ventspils tranzītbiznesā saplūdināja vienā veselā. Viņa liecībās vienviet satilpa gan SIA Puses dibināšana 1993. gadā, gan milzu summu saņemšana 2009. gada septembrī.
"Tas tikai raksturojums"
Pirmoreiz saskāries ar skarbo realitāti, ka tiesā jautājumus uzdod ne tikai labvēlīgi noskaņotas personas, V. Kokalis tūlīt asā formā norādīja, ka uz viņu attiecas tikai viena neliela epizode no visas lielās t. s. Lemberga krimināllietas. Proti, uz viņu attiecoties tikai tā epizode, kā Aivars Lembergs (vai nu Ventspils mēra vai Ventspils izpildkomitejas priekšsēdētāja kapacitātē – to V. Kokalis īsti neatcerējās) 1993. gada rudenī no V. Kokaļa izspiedis SIA Puses kapitāla daļas. Savukārt pārējo 16 gadu notikumi, par kuriem V. Kokalis iepriekš runāja daudz un ar baudu, tikuši pieminēti vien tādēļ, lai A. Lembergu raksturotu "kā cilvēku", "kā biznesmeni" un tādā garā.
Bija arī pamanāms, ka šo kūleni V. Kokaļa liecībās izsauca A. Lemberga un pārējo aizstāvības īstenotāju negaidītā nostāja, ka krimināllietas materiāliem vajadzētu pievienot visus V. Kokaļa sagādātos dokumentus vai pat to kopijas. Vēl vairāk – A. Lembergs pat lūdza tiesu izprasīt no V. Kokaļa arī citus dokumentus, kas tika minēti miljonāra iepriekšējās liecībās. A. Lembergs pilnīgi bez ironijas teica: "Prokurori domā, ka šie dokumenti palīdzēs viņiem apsūdzības pierādīšanai. Es, protams, gribu viņiem palīdzēt, tāpēc piekrītu šo dokumentu pievienošanai krimināllietas materiāliem."
Ieslēdz atpakaļgaitu
Acīmredzot A. Lembergs ir gatavs visu Ventspils tranzītbiznesa noslēpumu atklāšanai, bet uzreiz arī bija redzams, ka tam nekādi nav gatavs nedz V. Kokalis, nedz arī prokurori, kuri uzreiz vairs nemaz neuzstāja, lai V. Kokalis iesniedz iepriekš apsolītos it kā A. Lembergu kompromitējošos dokumentus. Piemēram, viens no tādiem dokumentiem bija apliecinājums, ka V. Kokalis pēdējo maksājumu par "izspiešanu" no "naftas biznesa" saņēmis pavisam nesen – tikai trīs nedēļas pirms viņa stāšanās tiesas priekšā. Loģiski, ka šādu "pēdējā brīža" maksājumu varēs traktēt arī kā atalgojumu par "vajadzīgajām" liecībām.
Prokurors Juris Juriss pat, šķiet, piemirsa, ka prokurori 146 krimināllietas sējumus piebāzuši ar nelegalizētām dokumentu kopijām, tāpēc skarbi brīdināja, ka būs rūpīgi jāvērtē, vai visi sanestie papīri vispār ir dokumenti Kriminālprocesa likuma izpratnē.
Uzbrūk tiesnesei
V. Kokalis pilnīgi zaudēja savaldīšanos, kad viņam dažus loģiskus jautājumus izvirzītās apsūdzības sakarā uzdeva tiesnese Irīna Jansone. Sajutis reālus draudus savai iepriekš proponētajai pozīcijai, V. Kokalis uzreiz veltīja asus vārdus tiesnesei, tādējādi parādot, kāpēc it kā jautro uzdzīvotāju un mednieku stāstu stāstītāju tik ļoti respektē viņa bijušie biznesa partneri. Acīmredzot V. Kokalis ar saviem stāstiem tikai iemidzina pretinieka uzmanību, pats jebkuru mirkli būdams gatavs buldoga tvērienam.
Tiesnese I. Jansone miljonāra izlēcienu dēļ savaldīšanos nezaudēja ne mirkli. Tomēr bija redzams pat pieredzējušā tiesneša Borisa Geimana mulsums – vai tiešām bijušajam Ventspils virsprokuroram jāmāca, kā uzvesties tiesā?
Burbulis plīst
Patiesībā tiesneses I. Jansones uzdoto jautājumu akmeņi krita nevis V. Kokaļa, bet gan apsūdzības sastādītāju – prokuroru – dārziņā. Lietas būtība ir tāda, ka šobrīd spēkā esošais Kriminālprocesa likums neparedz, ka prokuroriem kāds varētu uzdot jautājumus par sastādīto apsūdzību. Jāatgādina, ka arī pats Ventspils mērs A. Lembergs ļoti ilgi cīnījās, lai viņam beidzot izskaidrotu prokuroru sacerējumu, bet šādi skaidrojumi netika sniegti.
Tomēr nevienam nav liegts uzdot jautājumus lieciniekam, uz kura liecībām (un tikai uz tām) balstīta apsūdzība. Tiesnese šo iespēju izmantoja pirmā, un tūlīt izgaismojās apsūdzības konstrukcijas mākslīgums un absurdums.
Pirmkārt, brīdī, kad, pēc prokuroru domām, notika kapitāla daļu izspiešana, t. i., "1993. gada rudenī", SIA Puses līdzīpašniece bija Aija Kokale, nevis Valentīns Kokalis.
Otrkārt, lai gan, pēc V. Kokaļa domām, kapitāla daļas izspiestas no visiem SIA Puses līdzīpašniekiem (tātad arī no Ulda Pumpura, Mamerta Vaivada un Jāņa jeb patiesībā Ernesta Blažēviča), par cietušo atzīts viens pats V. Kokalis, proti, persona, kura vienīgā uztur šo koncepciju.
Vistrakāk prokuroriem sanācis aprēķinos par zaudējumiem, kas radīti izspiešanas rezultātā, jo SIA Puses pamatkapitāls 1993. gada rudenī bija 100 latu. Ņemot vērā, ka izspiestas esot kapitāla daļas, viegli var aprēķināt, ka no četriem uzņēmējiem kopumā izspiestas daļas 20 latu vērtībā, bet no V. Kokaļa personīgi – piecu latu vērtībā. Prokurori gan aprēķinājuši, ka V. Kokalim radīti zaudējumi 307 latu apmērā.