Dažus kilometrus no Rīgas, Cekulē, brīvi pieejama Otrā pasaules kara munīcija, ko noziedznieki izmanto sprāgstvielu izgatavošanā. vēsta raidījums "Nekā personīga".
Cekulē pēc Otrā pasaules kara nesprāguši lādiņi tika izsēti visa ciemata teritorijā, taču piecus gadus pēc Latvijas iestāšanās NATO joprojām nekas nav būtiski mainījies - lādiņi ir brīvi pieejami un teritorija nekādi nav nožogota.
Munīcija Cekulē glabāta jau kopš Pirmā pasaules kara. Kaujas tehnikas noliktavas uzcēla Latvijas armija, tās vēlāk izmantoja gan padomju, gan vācu bruņotie spēki. Otrā pasaules kara laikā krievu partizāni vācu noliktavas uzspridzināja, tādēļ 240 hektāru lielā teritorijā trīs līdz piecu metru dziļumā ir pilns ar artilērijas lādiņiem, patronām, dažādām raķetēm un patronu lādēm.
Pēc kara beigām Cekules noliktavas izmantoja PSRS armija. 1994.gada sākumā Cekuli pārņēma Latvijas bruņotie spēki, bet jau gadu vēlāk to nodeva vietējās pašvaldības pārziņā. Kopš tā laika Cekulē saimnieko Stopiņu pagasts un krāsainā metāla tīkotāji.
Sapieri Cekuli apciemo, ja pašvaldības policija pamana kādu spridzekli vai arī, ja kāds ir savainojies. Reizi gadā sapieri atbrauc arī paši, pārbauda zemes virskārtu un atrastos lādiņus savāc. Krāsainā metāla vācēji no artilērijas lādiņiem nomontē vara sakausējuma rotācijas gredzenus, un vietējie iedzīvotāji stāsta, ka sprādzieni tur nav retums.
"Nekā personīga" rīcībā ir ziņas, ka Cekulē pieejamais trotils ir izejmateriāls spridzekļu izgatavošanai kriminālajām struktūrām.
Par sprāgstvielu izplatīšanas ierobežošanu atbild Drošības policija, taču "Nekā personīga" nesaņēma skaidru atbildi uz jautājumu, kādā veidā šī iestāde ierobežo trotila izplatību. Situācija Cekulē neesot tās prioritāšu sarakstā.
Šī teritorija pieder Stopiņu pagastam. Cekules lauks esot "īsta dārglietu glabātava", tomēr pagasta priekšsēdētājs atdzīst, ka pašvaldība dome nedara neko, lai to iežogotu un apsargātu.
Ar sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizāciju nodarbojas Aizsardzības ministrija, taču aizsardzības ministrs Imants Lieģis par situāciju uzzināja no "Nekā personīga". Skaidra plāna kā rīkoties, nav arī viņam.
"Manuprāt, un mēs arī iniciēsim, vai pašvaldībai sadarbībā ar Vides ministriju un Iekšlietu ministriju vajadzētu kaut kādā veidā norobežot teritoriju. Bet paldies par to interesi katrā gadījumā. Agrāk es nezināju, ka šajā vietā ir šādas problēmas," sacīja Lieģis.