Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, informē Saeimas Preses dienests.
TM pārstāvji deputātiem paskaidroja, ka reformas mērķis ir būtiski saīsināt procesa ilgumu, panākot, ka sodu par pārkāpumu piemēro ātri un lietas netiek novilcinātas. To pieļauj spēkā esošais regulējums, kas ietver plašas pārsūdzības iespējas.
Administratīvo pārkāpumu procesā paredzēts atteikties no administratīvā aresta kā soda veida, kā pamatsodus saglabājot tikai brīdinājumu un naudas sodu. Atkarībā no nozares specifikas plānotas daudz plašākas iespējas piemērot arī papildsodus – piešķirtu speciālo tiesību atņemšanu, ierobežošanu vai aizliegumu uz noteiktu laiku iegūt speciālas tiesības.
Jaunā sistēma paredz būtisku procesuālo ekonomiju, dažādiem līdzekļiem veicinot labprātīgu un savlaicīgu sodu nomaksu un pārsūdzību skaita samazināšanu.
Saskaņā ar koncepciju uzlikto administratīvo sodu varēs pārsūdzēt tikai divās instancēs – rajona tiesā un apgabaltiesā. Apelācijas instance lietu skatītu rakstveida procesā. Iespējama arī lietu izskatīšana tikai vienā instancē, ja uzliktais naudas sods nepārsniedz 50 latu vai persona strīdas par naudas soda apmēru, nevis savu vainu.
Ja persona atzīst savu vainu un piekrīt uzliktā soda apmēram, amatpersona piedāvās vienošanos par soda samazināšanu no iestādes puses un atteikšanos no tālākas lietas pārsūdzības no pārkāpēja puses. Šāda kārtība ir vairākās citās valstīs un pierādījusi sevi kā izdevīgu gan valstij, gan privātpersonai.
Lai panāktu efektīvāku naudas sodu samaksu, plānots plašāk izmantot liegumu saņemt publiskos pakalpojumus. Patlaban jau efektīvi darbojas norma, kas liedz iziet automašīnas tehnisko apskati, ja nav samaksāti sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Savukārt nesamaksātu naudas sodu varēs aizstāt ar pienākumu veikt sabiedriskos darbus. Persona arī varēs lūgt aizstāt naudas sodu ar sabiedrisko darbu veikšanu, ja uzskatīs, ka nevar samaksāt naudas sodu.
Reforma paredz atteikties no pašreizējās sistēmas, kurā visi pārkāpumi un sodi ir noteikti vienā administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas mantots vēl no padomju laikiem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šis likums tiek grozīts tik bieži, turklāt grozījumus var iesniegt katra nozares ministrija, un šis process netiek pienācīgi koordinēts.
Nākotnē paredzēts veidot jaunu Administratīvo sodu procesa likumu, kas regulētu procesuālos jautājumus. Savukārt pārkāpumu uzskatījums un sankcijas tiktu iekļauti nozaru speciālajos likumos. Tas novērstu arī situāciju, ka aizliegums ir paredzēts speciālajā likumā, bet sods – administratīvo pārkāpumu kodeksā, sprieda komisijā.
Atbildot uz deputāta Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) jautājumu par reformas ieviešanas termiņiem, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) norādīja, ka reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus varētu izstrādāt gada vai divu laikā.
Savukārt deputāts Andrejs Judins ("Vienotība") vērsa uzmanību uz ieceri kriminalizēt pārkāpumus, par ko patlaban paredzēts administratīvais arests. Viņš vēlējās noskaidrot, vai gadījumā, ja dzērājšoferu lietas skatīs kriminālprocesa ietvaros, to izskatīšana nevilksies gadiem. TM pārstāvji norādīja, ka šīs lietas paredzēts skatīt paātrinātā kārtībā.