No nekustamo īpašumu maksimālās cenas paliks labi ja 15%, intervijā biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" pieļāva nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
"Latio" prognozē, ka rudenī nekustamā īpašuma tirgū varētu tikt sasniegts zemākais punkts, bet pēc tam atsāktos tirgus izaugsme. "Pamatojumu mēs saskatām totālajā nenoteiktībā, kāda šobrīd pastāv banku sistēmā, kombinācijā ar pasaulē unikālo nekustamā īpašuma cenu kritumu - no Latvijā maksimāli sasniegtās cenas būs palikuši labi ja 15%," norāda Šīns.
Pēc "Latio" speciālistu domām, tie cilvēki, kam ir nauda, sāks vienkārši apsvērt šo alternatīvu bankām - iespēju ieguldīt nekustamajā īpašumā. "Jau šobrīd nelieli dzīvoklīši, nelieli veikaliņi un biroju telpas, kas tiek izīrētas un iznomātas, ienesīgumā ir salīdzināmas ar banku depozītiem. Šī milzīgā jautājuma zīme, kas karājās pār banku sistēmu, un nenoteiktība noteikti rosinās cilvēkus apsvērt savu līdzekļu izvietošanu nekustamajā īpašumā," sacīja Šīns.
Kvalitatīva nekustamā īpašuma piedāvājums tirgū ļoti strauji sarūk, un tas Šīnam liekot domāt, ka mēs atsevišķos segmentos vērosim cenu kāpumu. "Es pieļauju domu, ka tas atsevišķos segmentos būs pat diezgan straujš. Tāpēc arī iepriekš izteicu šaubas par valsts gatavību šim pieaugumam. Vai atkal nebūs tā, ka kādi gudrinieki no ārzemēm uz šī pieauguma nopelnīs un aizbrauks no šejienes, nodokļos neko neatstājuši, kārtējo reizi sačakarējot tirgu un varbūt nogāžot to vēl zemākā līmenī, ko ir viegli izdarīt."
Runājot par tirgus segmentiem, kuros iezīmēsies cenu kāpums, "Latio" vadītājs norāda, ka tie noteikti būs īpašumi, kurus var izīrēt, iznomāt. "Dzīve jau nebeidzas, cilvēki precas, dzimst, viņiem nepieciešama dzīvesvieta, uzņēmumiem vienmēr būs vajadzīgi darbinieki. Tā nekad nebūs, ka apstāsies pilnīgi visa tautsaimniecība. Daudzi cilvēki sūtīs no ārzemēm naudu uz šejieni saviem ģimenes locekļiem," skaidroja Šīns.
Pēc Šīna domām, cenu pieaugums sagaidāms uz tā rēķina, ka varētu strauji mainīties cilvēku uzskati par sagaidāmo ienesīgumu. "Ja šobrīd cilvēki ļoti skeptiski domā, ka nekustamajam īpašumam būtu jānes ļoti lieli augļi, lai viņi tajā virzienā paskatītos, tad, pieļauju, ka, turpinoties zināmai turbulencei banku sektorā, ienesīgums no nekustamā īpašuma cilvēkiem varbūt vairs nebūs nepieciešams tik ļoti liels. Ja cilvēks nesaņems 10% ienesīgumu no nekustamā īpašuma, bet 5% ienesīgumu, tas nozīmē bezmaz divkāršu cenu kāpumu kaut kādā laika posmā. Protams, ka tās ir ļoti dinamiskas, ļoti straujas izmaiņas," norāda uzņēmējs.
Runājot par banku lomu nekustamā īpašuma tirgū, uzņēmējs norāda, ka patlaban tā ir "nekāda".
"Bankas šobrīd nekreditē nekustamā īpašuma tirgu. Tās tikai pamazām atņem īpašumus tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kas nespēj apkalpot savas uzņemtās saistības. Vienīgais, ko varētu bankām lūgt, lai tās nenogalina šo tirgu un nemet tajā atpakaļ īpašumus pie pirmā 10% vai 15% lielā cenu pieauguma. Protams, pat neliels pieaugums salīdzinājumā ar dramatisko kritumu kādam dos cerību, ka viņš varētu kļūt likvīdāks," sacīja Šīns.
Runājot par ārvalstu investoru interesi Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, Šīns uzsver - tirgū nekad nav tā, ka nav nekādas intereses. Vienmēr ir cilvēki, kam ir nauda, kas savādāk uztver lietas un aizvien uzskata, ka ir izdevīgi naudu ieguldīt nekustamajā īpašumā. Šie cilvēki skatās, apsver dažādas iespējas. Protams, ka viņu uzmanība vairāk ir vērsta uz tādiem īpašumiem, kas ir ienākumus producējoši. Tiek vērtēts, kas ir nomnieki vai īrnieki. Faktiski viņu lielākā interese ir par naudas plūsmu nekā par pašu īpašumu. Ir klienti, kas aktīvi meklē, izvērtē.
"Mēs kā tirgotāji visu laiku esam kontaktā ar klientiem, un vairāk vai mazāk produktīvi darbs notiek visu laiku. Nav bijis tāda brīža, kad klienti vienkārši paceļ rokas un saka, ka viņus nekas vairs neinteresē. Klientu prasības salīdzinājumā ar laiku pirms pusgada varbūt šobrīd ir vieglāk izpildāmas," intervijā atzina Šīns.