Lemberga lietā ierobežo liecinieka pratināšanas laiku

Iepriekš nepieredzētu veidu, kā aizstāvības pusei ierobežot tiesības uz aizstāvību, ierobežojot liecinieku pratināšanas ilgumu, izdomājis tiesas sastāvs t.s. Lemberga lietā.

Novembra sākumā pirms valsts svētkiem prokurori t.s. Lemberga lietā pabeidza pratināt miljonāru, vienu no ilggadējākajiem Ventspils mēra Aivara Lemberga biznesa partneriem, agrākos gados droši vien arī draugu – oligarhu Oļegu Stepanovu. Jautājumus lieciniekam sāka uzdot A. Lemberga advokāti Irina Kauke un Raimonds Krastiņš.

Tomēr sēdes beigās tiesnesis Boriss Geimans pēkšņi paziņoja, ka aizstāvības pusei savā starpā jāvienojas, cik ilgi katrs uzdos jautājumus, jo liecinieku drīkstēs pratināt vēl tikai sešas tiesas sēdes. Tādējādi aizstāvības pusei būšot dots tikpat ilgs laiks, cik O. Stepanovu tiesas sēdē pratinājuši prokurori, pauda tiesnesis B. Geimans.

Savukārt nākamās tiesas sēdes sākumā uzņēmēja Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode šajā sakarā pieteica lūgumu – lai pati tiesa nosaka, cik ilgi tieši O. Rode drīkstēs pratināt liecinieku O. Stepanovu, vai arī lai tiesa atceļ pratināšanas laiku ierobežojošo lēmumu.

Jāatgādina, ka t.s. Lemberga lietā apsūdzētas ir trīs personas, kuras procesā aizstāv vairāki advokāti. Turklāt advokātu skaits un personālsastāvs šīs lietas iztiesāšanas laikā (turpinās jau gandrīz trīs gadus) ir mainījies – līdz ar to aizstāvības puse šajā procesā nebūt nav konstants lielums.

Advokāts O. Rode tiesas sēdē argumentēja, ka tiesas lēmums nav balstīts uz Kriminālprocesa likuma (KPL) normām un klaji ierobežo likumdošanā garantētās tiesības uz aizstāvību. KPL 148. pants, kas saucas «pratināšanas ilgums», ierobežo tikai un vienīgi pratināšanas ilgumu vienā diennaktī (8 stundas), bet nenosaka nekādus ierobežojumus kopējam viena liecinieka pratināšanas laikam. Nekādi ierobežojumi nav noteikti arī citās KPL normās, kas reglamentē iztiesāšanas gaitu vai jautājumu uzdošanas kārtību liecinošām personām.

Pēc O. Rodes domām, nav nedz korekti, nedz loģiski pielāgot laiku, ko aizstāvības puse var izmantot konkrēta liecinieka pratināšanai, laikam, ko var izmantot prokurori šādai pašai darbībai. Proti, prokurori liecinieku varēja pratināt arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Balstoties uz pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtajām liecībām, prokuroriem bija iespējas izstrādāt savu liecinieka pratināšanas taktiku un stratēģiju, kas tiem, protams, dod iespēju būtiski samazināt pratināšanas laiku tiesas sēdē. Turklāt diezin vai var sakrist informācijas klāsts un apjoms, ko no liecinieka vēlas iegūt prokurori un ko – aizstāvības puse. Līdz ar to prokuroru patērētais laiks viena konkrēta liecinieka pratināšanai nevar būt nekāds kritērijs, pēc kura varētu noteikt vai prognozēt, cik ilgs laiks pratināšanai būs nepieciešams aizstāvības pusei.

O. Rode arī vērsa uzmanību uz to, ka apsūdzības apjoms katram no apsūdzētajam ir atšķirīgs un viņiem varētu būt arī atšķirīgas intereses procesā. «Šajā situācijā neuzskatu par iespējamu kaulēties ar kolēģiem advokātiem un viņu klientiem par tiesas atvēlētā laika sadali mūsu starpā,» rezumēja O. Rode un lūdza tiesu noteikt, cik ilgs laiks tieši viņam kā Anrija Lemberga aizstāvim atvēlēts O. Stepanova pratināšanai. Kā otru iespēju O. Rode lūdza tiesu atcelt šo lēmumu, kas «nav ar likumu pamatots un aizskar tiesības uz aizstāvību».

Tiesa O. Rodes lūgumu faktiski noraidīja, bet noteica, ka katrs no apsūdzētajiem drīkstēs O. Stepanovu pratināt pa divām dienām. Pēc tiesas sēdes advokāti par šādu lēmumu pauda sašutumu. Var izteikt pieņēmumu, ka šis tiesas lēmums tiks analizēts papildinājumos sūdzībai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas t.s. Lemberga lietas sakarā tika iesniegta jau pirms divarpus gadiem.

T.s. Lemberga prāvā tiesa jau daudzas reizes ir ierobežojusi aizstāvības puses tiesības uzdot lieciniekiem jautājumus. Ir izveidojusies aizpratināto liecinieku rinda; tiesa faktiski ir liegusi Aivaram Lembergam iespēju uzdot jautājumus vairākiem lieciniekiem (cita starpā, O. Stepanovam viņš drīkstēja uzdot vairākus jautājumus). Tiesa neiejaucās, kad prokurori piecus mēnešus pratināja Gintu Laiviņu-Laivenieku, bet visādi centās traucēt, kad šo liecinieku sāka pratināt aizstāvības puse. Tika pat piemērotas procesuālās sankcijas advokātiem gan par jautājumu uzdošanu, gan par neuzdošanu. Jāatgādina arī slavenais tiesneša Borisa Geimana izteiciens «your time is over» («jūsu laiks ir beidzies»), ar kuru viņš pārtrauca cietušā miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšanu, ignorējot A. Lemberga protestus par tiesību klaju ierobežošanu.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais