Izmeklēšanai par sprādzienu Ādažu poligonā solītais punkts nav pielikts, tā pagarināta līdz 17. decembrim. Esot jaunatklāti fakti, kurus nepieciešams pārbaudīt, tāpēc dienesta izmeklēšanas termiņš pagarināts par mēnesi, Neatkarīgā uzzināja Aizsardzības ministrijā (AM).
AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis sacīja, ka sprādzienā cietušie saņems likumā paredzētās kompensācijas, visticamāk, jau neilgi pēc valsts svētkiem. «Pašlaik nevienam konkrētu vainu neuzliek,» viņš teica, tomēr norādīja, ka kompensācijas saņems tie, par kuriem ir droši zināms – viņi nav iesaistīti Ādažu poligonā notikušajā negadījumā, pēc kura viens no deviņiem cietušajiem nomira, bet pārējiem nācās ārstēties slimnīcā.
Atgādinām, ka 23. oktobrī Ādažu poligona Franču kurgānā pēc šaušanas mācībām notika sprādziens, un sākotnējā informācija liecina, ka viens no zemessargiem mugursomā ievietojis nesprāgušu lādiņu. Tas detonējis. Vēlāk atklātībā nonāca fakts, ka zemessargs, kura somā eksplodēja lādiņš, bijis alkohola reibumā, bet netiek precizēts, cik stipri iereibis viņš bijis.
Pēc notikušā vairāki militārie eksperti sarunā ar Neatkarīgo bija izbrīnīti, kā neviens no mācību dalībniekiem nepamanīja, ka kāds no viņu biedriem paceļ sprādzienbīstamu priekšmetu, zinot, ka šāda rīcība nav pieļaujama.
Līdz šim publiski izskanējušas vairākas versijas, kāpēc šāds negadījums noticis: gan ka tas ir tikai cilvēciskais faktors, nevis sistēmas nepilnības, gan ka vainojama sistēma, jo acīmredzot visi nesprāgušie lādiņi pēc mācībām netiek atrasti un pārbaudīti.
Uz izmeklēšanas laiku ir atstādināti divi Zemessardzes virsnieki, taču neviens nav atkāpies no amata, tādējādi pirms izmeklēšanas beigām uzņemoties atbildību, tajā skaitā politisko. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) gan izteicies, ka šī komisija, noklausoties AM un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvju informāciju par notikušo, «nelūkojās pēc asinīm, lai pēc negadījuma kāda amatpersona aizietu no amata», taču vēlējās saņemt apstiprinājumu, ka tiks panākts, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
***
UZZIŅAI
• Ja zemessargam dienesta pildīšanas laikā vai gada laikā pēc tam, kad izbeigts līgums par dienestu Zemessardzē, noteikta invaliditāte tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis ir saistīts ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu.
• Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, guvis veselības bojājumu, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu veselības bojājuma gadījumā.
• Ja zemessargs gājis bojā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, vai gada laikā pēc tam, kad guvis ievainojumu, miris tāda ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas gūts, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā karavīram noteikto vienreizējo pabalstu.
• Zemessargu, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, apbedī par valsts līdzekļiem. Šādā gadījumā tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis.
*Nelaimes gadījumu (veselības bojājumu) uzskata par nesaistītu ar Zemessardzes uzdevumu pildīšanu vai dalību apmācībā un pabalstu neizmaksā, ja konstatē pašnāvību vai tās mēģinājumu, alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpumu vai zemessarga nepiedienīgu rīcību.
Avots: Latvijas Republikas Zemessardzes likums