Visvairāk štata vietu ĀM likvidējusi pārstāvniecībās ārvalstīs

inanšu līdzekļu taupības apstākļos visvairāk štata vietu Ārlietu ministrija (ĀM) likvidējusi mūsu valsts pārstāvniecībās ārvalstīs.

Pēc ĀM sniegtās informācijas, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, kad ministrijā tika uzsākta ierēdņu un darbinieku skaita samazināšana, vēstniecības zaudējušās 169 darbiniekus, bet ministrijas centrālais aparāts - 103.

Vēstniecībās likvidētas 99 amata vietas, kuras iepriekš lielākoties ieņēma diplomāti.

Vienlaikus 59 no likvidētajām bija vietējo tehnisko līgumdarbinieku amata vietas, kuras pārsvarā bija apkopēji, sētnieki, šoferi, saimniecības pārziņi un lietveži. Šajā kategorijā likvidētas, piemēram, arī divas svētdienas skolu skolotāju amata vietas.

Tāpat likvidētas 11 vietējo līgumdarbinieku štata vietas, proti, gan vēstnieku palīgu, gan sekretāru, gan saimniecības pārziņu amata vietas.

Savukārt ministrijas centrālajā aparātā likvidētas 83 štata vietas un 20 ārštata amata vietas. No likvidētajām štata vietām ir gan valsts sekretāra vietnieki, gan speciālo uzdevumu vēstnieki, gan departamenta direktori, gan nodaļu vadītāji u.tml. Vienlaikus likvidēta arī tāda amata vieta kā galvenais speciālists - interjerists un kopēšanas mašīnu operators.

Savukārt starp ārštata likvidētajām amatu vietām atrodami šoferi, vecākie referenti, kurjers un loģistikas speciālists.

Kopumā pagājušā gada jūlijā ĀM bija 901 nodarbinātie, taču šā gada oktobrī darbu nodrošina 629 cilvēki. Proti, strādājošo skaits samazināts par 30,2% jeb 272 darbiniekiem.

ĀM jau iepriekš skaidrojusi, ka, samazinot darbinieku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, iespējams iegūt lielāku budžeta izdevumu ietaupījumu. Neskatoties uz to, paustas arī bažas, ka pie krasā finansējuma samazinājuma vēstniecību darba spējas tiek ierobežotas, jo atsevišķās pārstāvniecības strādā vairs tikai divi cilvēki.

Bieži vien publiski paustās aizdomas, ka valsts pārvaldē pārsvarā tiek atlaisti mazāk atalgotie darbinieki, ĀM gadījumā apstiprinās amatu saimē "Rīcībpolitikas plānošana".

Šajā amatu saimē starp departamentu direktoriem, viņu vietniekiem, nodaļu vadītājiem un viņu vietniekiem visvairāk darbu zaudējuši tieši vecākie referenti un vecākie speciālisti-eksperti, kuru atalgojums šajā amatu saimē ir vismazākais.

Tieši tādēļ šā gada septembrī, salīdzinot ar šā gada februāri, minētajā amatu saimē, lai arī darbinieku skaits samazināts no 84 līdz 63, nedaudz palielinājies vidējais atalgojums, proti, no 863 uz 884 latiem.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais