Kamēr zinātnieki sākuši šaubīties par nesenās zemestrīces autentiskumu, militāristi – gluži otrādi – sliecas tam ticēt. Augstāku kolēģu sabārti, zinātnieki vairs publiski nelielās ar Latvijas teritorijā pirmo reģistrēto tektonisko zemestrīci.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka seismisko novērojumu stacija Slīterē 27. jūlijā plkst. 19.48 reģistrējusi pazemes grūdienu ar 3,4 ballu magnitūdu pēc Rihtera skalas. Savukārt zemes virsmas satricinājuma spēks, kas parāda grūdienu ietekmi, varētu būt pārsniedzis pat 5 balles. Vairāki Rietumkurzemes iedzīvotāji ziņojuši par neparasto satricinājumu. Tomēr speciālistu šaubas par tā dabisko izcelsmi pastiprinājusi informācija, ka grūdiena laikā dzirdēts sprādziens. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Zemes dzīļu daļas vadītājs Uldis Nulle skaidro, ka pašai zemestrīcei sprādzienu trokšņi un gaisa viļņi nav raksturīgi. Šādas izpausmes var būt vērojamas tikai tad, ja svārstību ietekmē kaut kas sagāžas un uzsprāgst. Neatkarīgās aptaujātā Dundagas pagasta bibliotēkas vadītāja Ruta Emerberga Neatkarīgajai stāstīja par blīkšķi un viņas vīra sajusto gaisa vilni pakrūtē. Tomēr nav ziņu, ka pazemes grūdiens kaut kur Kurzemē būtu izraisījis postījumus.
U. Nulle sliecas domāt, ka zemestrīce ir cilvēku izraisīta. Iespējams, savu pirkstu te pielikuši NATO spēki.
27. jūlija vakarā virs Kurzemes patiešām notika NATO militārās aktivitātes. Aizsardzības ministrija informē, ka patruļlidojumus Baltijas gaisa telpā ar lidmašīnām Grippen veica Čehijas armija. Taču, pēc mūsu Nacionālo bruņoto spēku sniegtajām ziņām, lidojumi notika tādā augstumā un ātrumā, lai iznīcinātāji neatšķirtos no pasažieru lidmašīnām. Tātad sprādziena troksnis, kas rodas, sasniedzot virsskaņas ātrumu, nevarēja būt par iemeslu gaisa svārstībām pie zemes, nemaz nerunājot par pašas zemes svārstībām. Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Odiņš skaidro, ka tāpēc kurzemnieki netika īpaši brīdināti par šiem lidojumiem. "Visticamāk, tā tomēr ir bijusi zemestrīce, jo arī munīcijas iznīcināšana nedz ūdeņos, nedz arī sauszemē nenotika," vēsta Odiņš.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs joprojām gaida iedzīvotāju liecības par izpausmēm un savām izjūtām pazemes grūdiena brīdī. Anketa ir pieejama internetā, adresē www.meteo.lv/public/geologija.html. Tomēr, kā atzīst Zemes dzīļu daļas vadītājs Uldis Nulle, cerības gūt pilnīgu pārliecību, ka Latvijas zemestrīcei ir tektoniska izcelsme, ir mazas.