Atzīstot, ka četrām lielajām pilsētām nākamgad nepieciešama papildu dotācija, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis norāda, ka šāda kārtība nevar turpināties ilgstoši.
Viņš uzskata, ka valstiskā līmenī jāmeklē risinājums, jo nedrīkst vainot šo pilsētu pašvaldības, ka to budžetā izveidojies tik liels deficīts. Viens no variantiem, kā varētu uzlabot situāciju, ir mainīt pastāvošo finanšu izlīdzināšanas sistēmu, taču par to gan runā, bet pie darbiem neķeras.
Četrām no deviņām lielajām pilsētām – Daugavpilij, Rēzeknei, Liepājai un Jēkabpilij – nākamgad nepieciešama dotācija vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā papildus jau paredzētajiem līdzekļiem no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. A. Jaunsleinis otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē pastāstīja – ja šīs pašvaldības nesaņems papildu dotāciju, tās nonāktu «neiespējamā finansiālā situācijā». Šāda situācija ir otro gadu pēc kārtas.
Ieguva statusu un nabadzību
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs Neatkarīgajai skaidro, ka Jēkabpils naudas prasītājas lomā nonākusi, kopš tai pirms diviem gadiem piešķirts lielās pilsētas statuss. Diemžēl pastāvošā finanšu izlīdzināšanas sistēma paredz, ka novadi saņem vairāk nekā republikas nozīmes pilsētas. Arī Jēkabpilī tādējādi tika zaudēti līdzekļi, un, pārņemot savā pārziņā līdz tam rajona padomes uzturētās iestādes, cerēto 1,3 miljonu latu dotācijas vietā pilsēta saņēma tikai 259 000 latu. «Pārņēmu 90 procentus funkciju, ko agrāk veica rajona padome, piemēram, interešu izglītību, un mūsu ienākumi tagad ir zemāki nekā visnabadzīgākajam novadam,» saka L. Salcevičs. Viņš tagad pukojas – kad pilsēta pirms diviem gadiem sacēlusi traci, kompromiss, proti, nauda, atrasts.
Liepājas domes Finanšu pārvaldes vadītājs Ronalds Fricbergs Neatkarīgajai atbild, ka dotācija ir nepieciešama, lai vērtētos ieņēmumus (iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli) uz vienu iedzīvotāju četrās republikas nozīmes pilsētās paceltu vismaz līdz līmenim, kāds ir novadam ar viszemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. «Tas ir nepieciešams, lai kaut cik labotu situāciju, ko nenodrošina spēkā esošā finanšu izlīdzināšana, par kuras izmaiņu jau gadiem tiek runāts un kas pašlaik nosaka ieņēmumu sadalījuma attiecību starp republikas pilsētām un novadiem proporcijā 47:53,» situāciju raksturo R. Fricbergs.
2011. gada budžetā plānotie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju Liepājā ir 249 lati, savukārt zemākie ieņēmumi Latvijas novados – 262 lati. Speciālā dotācija Liepājai paaugstina šos ieņēmums līdz
262 latiem. Liepājai tas ir būtiski, lai ļautu uzņemties saistības Eiropas Savienības struktūrfondu projektu realizēšanai, saka R. Fricbergs.
Izņēmuma situācija
A. Jaunsleinis atzīst, ka Rēzekne no citām pilsētām atšķiras ar lielāko bezdarbu. Tāds ir ne tikai Rēzeknē, bet novadā kopumā. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka oktobra beigās augstākais bezdarba līmenis starp lielajām pilsētām joprojām saglabājās Rēzeknē – 17,8 procenti. Tajā pašā laikā, piemēram, Rīgā bezdarba līmenis bija 8,1 procents, Jelgavā un Ventspilī – 8,8 procenti.
Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Zirniņa neslēpj, ka lielu budžeta daļu apēd sociālā palīdzība. «Simtlatnieku programma iet mazumā, mēs saprotam, ko tas nozīmē pašvaldības budžetam. Nevaram tikai skatīties, kā paēst, arī pilsētas attīstībā līdzekļi jāiegulda, jo jādzīvo tālāk,» saka D. Zirniņa.
Arī L. Salcevičs uzsver, ka uzturēt infrastruktūru pilsētā izmaksā daudz dārgāk nekā novadā.
Jāmeklē vaina
A. Jaunsleinis spriež, ka četru pilsētu neapskaužamajā finansiālajā situācijā, iespējams, varētu vainot lielu skaitu darba vietu ar zemiem ienākumiem vai arī darba vietu trūkumu, tāpēc arī pašvaldībām ir tik nelieli ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. «Varbūt tur ir liela ēnu ekonomika, es tiešām nezinu,» piebilst A. Jaunsleinis. Viņam nepiekrīt L. Salcevičs, kas uzsver tieši finanšu izlīdzināšanas sistēmas nepilnības.
Pašvaldību savienības vadītājs uzskata, ka Liepājai, Daugavpilij, Jēkabpilij un Rēzeknei jāpalīdz valdības līmenī, lai tās kļūtu ekonomiski spēcīgas. «Pašreizējā dotācija ir izeja ārkārtas situācijā, šogad, nākamgad, bet ne ilgstoši,» A. Jaunsleinis brīdina.