Saeimā izveido abiedrības saliedētības komisiju un divas apakškomisijas

Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 16.novembrī, atbalstīja šīs komisijas pārdēvēšanu par Sabiedrības saliedētības komisiju, informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputāti vienojās sagatavot priekšlikumu par komisijas nosaukuma maiņu un to iesniegt izmaiņām Saeimas kārtības rullī. Patlaban likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ir Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā un tam var iesniegt priekšlikumus.

Komisijas deputātu vairākums atbalstīja nosaukumu „Sabiedrības saliedētības komisija”. Kā cits iespējamais komisijas nosaukums tika apspriests „Nacionālās saliedētības komisija”.

Šīs Saeimas komisijas mērķis būs veicināt sabiedrības saliedētību un pārvarēt etnisko sašķeltību. Komisijas galvenie uzdevumi būs veikt analīzi par līdzšinējo integrācijas politiku Latvijā un, iesaistot plašsaziņas līdzekļus un sabiedriskās organizācijas, rosināt kvalitatīvi jaunu dialogu par nacionālo vienotību un saliedētību. Tāpat komisija strādās ar likumdošanas iniciatīvām, kas saistītas ar sabiedrības etniskās saliedētības jautājumiem, un izstrādās priekšlikumus programmai „Globālā Latvija”, kuras mērķis ir tautiešu saiknes saglabāšana ar Latviju.

Līdztekus jaunajiem komisijas uzdevumiem tā turpinās veikt parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi un raudzīsies, lai pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas process noritētu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Komisijas kompetencē paliktu arī jautājumi, kas saistīti ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Savukārt Juridiskā komisija trešdien nolēma izveidot Tiesu politikas un Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju.

Apakškomisija darbam ar Pilsonības likuma grozījumiem strādāja arī 10.Saeimā, savukārt apakškomisija tiesu politikas jautājumos – abos iepriekšējos parlamenta sasaukumos. Apakškomisiju pirmās sēdes sasauks nākamnedēļ, kad arī plānots ievēlēt apakškomisiju vadību.

Darbam Tiesu politikas apakškomisijā pieteikušies deputāti Solvita Āboltiņa ("Vienotība"), Inga Bite (Zatlera Reformu partija, ZRP), Irina Cvetkova ("Saskaņas centrs", SC), Ingmārs Čaklais ("Vienotība"), Ilma Čepāne ("Vienotība"), Andrejs Elksniņš (SC), Kārlis Eņģelis (ZRP), Andrejs Judins ("Vienotība") un Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).

Savukārt Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas sastāvā būs deputāti Valērijs Agešins (SC), Boriss Cilēvičs (SC), Ingmārs Čaklais ("Vienotība"), Ilma Čepāne ("Vienotība"), Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība), Valdis Liepiņš (ZRP), Inese Lībiņa-Egnere (ZRP), Dzintars Rasnačs (Nacionalā apvienība) un Kārlis Seržants (Zalo un zemnieku savienība).

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija no saviem locekļiem var ievēlēt ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt.

Svarīgākais