Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 16.novembrī, vienojās sagatavot deklarāciju ar aicinājumu Eiropas Savienībai (ES) atteikties no plānotās ierobežojumu noteikšanas ES kohēzijas finansējuma apguvei.
Tāpat komisija apsver iespēju vērtēt, vai Eiropas Komisijas piedāvātais kohēzijas finansējuma sadalījums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, un nepieciešamības gadījumā kopā ar citu dalībvalstu parlamentiem aicināt to koriģēt.
Saeimas Eiropas lietu komisija šodien apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par ES Kohēzijas regulu piedāvājumiem 2014.-2020.gadam. Pozīcijā uzsvērts, ka Latvija neatbalsta Eiropas Komisijas piedāvājumu ieviest ierobežojumu ES kohēzijas finansējuma apguvei, nosakot visām dalībvalstīm vienādus tā dēvētos absorbcijas griestus 2,5 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Deputāti atbalstīja valdības nostāju, ka šādu mākslīgi radītu ierobežojumu noteikšana var atstāt ļoti negatīvu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.
„Latvija ir viena no sekmīgākajām kohēzijas finansējuma apguvējām, līdz ar to kritiku neiztur arguments, ka šāda absorbcijas griestu ieviešana nepieciešama, jo dalībvalstis nespēj apgūt visu piešķirto finansējumu,” norāda komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka aktīvi jāskaidro ES partneriem Latvijas pozīcija šajā jautājumā, lai mūsu valsts nezaudētu tās ekonomikai tik būtisko ES kohēzijas finansējumu ceļiem, infrastruktūrai un cilvēkkapitāla attīstībai. „Tādēļ jau tuvākajā laikā gatavojamies pieņemt deklarāciju, kurā Eiropas Komisiju aicināsim atteikties no kohēzijas finansējuma apguves ierobežojumiem,” skaidro Z.Kalniņa-Lukaševica.
Vienlaikus Eiropas lietu komisija apsver iespēju veikt pārbaudi par piedāvātā ES kohēzijas finansējuma sadalījuma atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Ja būs pamats uzskatīt, ka kāds no šiem principiem pārkāpts, Saeima par to sniegs pamatotu atzinumu Eiropas Komisijai. Saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai ietekmētu ES tiesību akta virzību, nepieciešams, ka par to šādus pamatotus atzinumus sniedz deviņu dalībvalstu nacionālie parlamenti.
Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem dod lielākas iespējas pārraudzīt ES tiesību aktu izstrādes gaitu, vērtējot tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā - dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī, vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus.