Latvijā pagaidām vēl nevar runāt par izteiktu cilvēku atkarību no pabalstiem, jo iedzīvotājiem pagaidām nav citu alternatīvu, uzskata Pasaules bankas (PB) eksperts Ihsans Adžvads. PB eksperti izvērtējuši simtlatnieku programmas norisi Latvijā un atzinuši, ka tā ieviesta sekmīgi un sasniegusi visnabadzīgākos sabiedrības locekļus.
Tajā pašā laikā PB eksperti izdarījuši interesantu secinājumu, ka simts lati krīzes viskarstākajā posmā ir bijuši pārāk liels šādu darbu atalgojums, īpaši tādos reģionos kā Latgale. No PB ekspertu sniegtā ziņojuma un atbildēm uz jautājumiem radās iespaids, ka Vašingtonas viesi zina, par ko runā, jo pārzināja gan Latvijas reģionos notiekošo, gan situāciju valstī kopumā. Jāatgādina, ka PB iepriekšējais vadītājs Roberts Zēliks, kas Latvijā viesojās pagājušā gada augustā un apmeklēja Siguldas simtlatnieku programmā nodarbinātos bezdarbniekus, latvāņu laukā strādājošajiem vīriem pārjautāja, vai simts latu atalgojums ir dienā vai tas ir mēneša atalgojums. Pēcāk tas publiski tika pasniegts kā joks.
Simtlatnieku programma tika uzsākta krīzes smagākajā brīdī – 2009. gadā, bet šomēnes tās darbība jau beidzas. Šoruden simts latu stipendija jau ir samazināta līdz 80 latiem mēnesī. PB eksperti norāda, ka 2008. gada krīze ar 18 procentu iekšzemes kopprodukta kritumu Latviju skāra smagāk nekā jebkuru citu Eiropas valsti, un, lai mazinātu krīzes ietekmi uz ģimenēm, tika izveidota ārkārtas sabiedrisko darbu programma – oficiāli saukta par Darba praktizēšanu ar stipendiju pašvaldībās. Tajā varēja iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņēma bezdarbnieka pabalstu. Kopumā programmas ietvaros tika iesaistīti 110 000 bezdarbnieki, kas ir apmēram 70 procenti no cilvēkiem, kas bija izteikuši vēlmi piedalīties.
PB eksperti meklēja atbildes uz diviem būtiskiem jautājumiem – vai programma sasniegusi vismazāk aizsargātos iedzīvotājus un cik efektīvi programma nodrošināja, ka viņi nenokļūst vēl dziļākā nabadzībā? Lai to noskaidrotu, no 2010. gada decembra līdz 2011. martam speciāli tika veikts mājsaimniecību apsekojums, kurā aptaujātas 3000 ģimenes ar vairāk nekā 9000 iedzīvotājiem. PB veiktais pasākuma ietekmes izvērtējums apliecina, ka simtlatnieku pasākums sekmīgi sasniedza visnabadzīgākos sabiedrības locekļus, pasargājot mājsaimniecības no sāpīgu lēmumu pieņemšanas, piemēram, pārtikas ierobežošana vai īpašuma pārdošana. Apsekojuma rezultāti ļauj secināt, ka nabadzības riskam vairāk ir pakļautas tieši mājsaimniecības ar vairāk bērniem, taču šīs ģimenes vienlaikus guva labumu no vecāku dalības programmā.
Ņemot vērā, ka ceturtā daļa no pašreizējiem programmas dalībniekiem bija jau iepriekš iesaistīti programmā un vairāk nekā puse pieteicās uz atkārtotu dalību, jo trūkst labāku alternatīvu, PB pārstāvji uzskata, ka sabiedriskā darba programmas Latvijā ir ļoti nepieciešamas kā sociālās drošības tīkla sastāvdaļa. «Cilvēki lielākoties nebauda dzīvi bez darba, ar pabalstiem, jo nav citu iespēju. Bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts un vakanču skaits ļoti zems,» sacīja eksperts ekonomists I. Adžvads. Pēc viņa domām, vairāk būtu jādomā par programmām, pēc kurām cilvēks reāli atgrieztos darbā, atzīstot, ka programma, lai arī sniegusi būtisku atspaidu krīzes skartajām ģimenēm, tomēr nav risinājusi bezdarbnieku atjaunošanos pastāvīgā darbā.
Simtlatnieku programma līdz šim saņēmusi gan uzslavas, gan kritiku no sabiedrības – cilvēki uzskata, ka simtlatnieku darbs bijis pat bezjēdzīgs, nereti iesaistītie bezdarbnieki strādājuši pavirši. No otras puses, daudziem cilvēkiem tas ir bijis vienīgais glābiņš saņemt kādus iztikas līdzekļus vai arī bijis stimuls atrast pastāvīgu darbu. I. Adžvads arī atzina, ka Latvijā pagaidām nevar runāt par cilvēku atkarību no pabalstiem, jo ir neliels brīvu darba vietu skaits, taču turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš tādām programmām, lai cilvēkus vairāk mudinātu atgriezties darba tirgū. No nākamā gada Latvijā plānots atsākt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmu.