Tukuma fabrikai Sāga 4 miljonu parāds un maksātnespēja

Vēl pirms trīs dienām Tukumā mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Sāga netika ielaists autotransports ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām. Strādnieki bija spiesti izkraut finiera kravu ārpus teritorijas un tad, pārceļot pāri žogam, to uzkraut pacēlājam, kas finieri nogādāja noliktavā. Nu šis cirks ir beidzies, jo tiesa oficiāli pasludinājusi uzņēmuma maksātnespēju.

Par Sāgas administratoru ieceltais Ints Valdmanis stāsta, ka kopējais mēbeļu ražotāju parāds sasniedz 4 228 532 latus. Uzņēmuma mantu vērtība ir 3 412 519 lati, taču daļa no tiem pieder līzinga kompānijām. "Uzņēmuma aktīvi nesedz parādsaistības, tas ir viens no iemesliem, kāpēc panākta maksātnespēja," saka I. Valdmanis.

Sāgas Juridiskā dienesta juriste Daina Drela tiesā necentās apstrīdēt faktus un piekrita maksātnespējas pasludināšanai. Paskaidrojumi, kāpēc uzņēmums nonācis tik skaudrā situācijā, ir vispārīgi. "Līdzīgi kā Latvijā arī Eiropas tirgos ir ekonomiskā krīze, un tāpēc nespējām ievērot parāda nomaksas termiņus," stāsta D. Drela.

I. Valdmanis arī norāda, ka kopš 2009. gada februāra Sāga nav maksājusi sociālās apdrošināšanas iemaksas un parāds sasniedz 136 583 latus. "Gribu gan uzsvērt, ka kaut kas tomēr ir maksāts. Parasti uzrēķināta viena summa, bet samaksāta mazāka," saka I. Valdmanis.

D. Drela apstiprina, ka sociālās iemaksas nav segtas pilnībā, taču darba algu jautājums ir nokārtots līdz pēdējam santīmam. Tas, kāda būs uzņēmuma nākotne, ko darīs darbinieki, pagaidām nav zināms. "Administratora kompetencē ir izlemt, ko darīt tālāk. Mēs centāmies strādāt tā, lai būtu labāk," norāda D. Drela.

Līdzīgs liktenis piemeklējis arī Sāgas otru ražotni SIA Laiko, kurai pieteikta maksātnespēja. 19. oktobrī notika tiesas sēde, taču sprieduma nolasīšana pagaidām ir atlikta.

Neatkarīgā jau rakstīja par strīdu starp a/s Swedbank un mēbeļu ražotāju Sāga. Septembra beigās banka pārņēma rūpnīcu un izvietoja teritorijā savu apsardzi. Konfliktā iejaucās arī ekonomikas ministrs Artis Kampars, taču mierizlīgums netika panākts.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais