Senāta Administratīvo lietu departaments 11.novembrī nolēma apturēt tiesvedību biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" lietā un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta trešajam teikumam.
Senāta ieskatā, Satversmes 92.panta trešais teikums attiecībā uz juridiskās personas tiesībām saņemt atlīdzinājumu personiska kaitējuma gadījumā piešķir administratīvajai tiesai iespējas izvērtēt konkrētās lietas apstākļus, bet likuma norma - Atlīdzinājuma likuma 8.panta otrā daļa - šādu iespēju liedz.
Atlīdzinājuma likuma 8.panta otrā daļa paredz, ka juridiskajai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām. Tādējādi likumdevējs ir minējis trīs gadījumus, kad juridiskā persona var pretendēt uz atlīdzinājumu par tai nodarītu nemantisku kaitējumu. Senāta ieskatā, šāds tiesiskais regulējums ir personas tiesības nepamatoti ierobežojošs. Satversmes tiesa konstitucionāli nostiprinātās tiesības uz atlīdzinājumu atzinusi par vispārēju garantiju. Senāts šī tiesības praksē uzlūko kā efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Savukārt Atlīdzinājuma likuma 8.panta otrā daļa aprobežo šo tiesību izmantošanu ar trim atsevišķiem gadījumiem, tādējādi, pretēji Satversmes 92.panta trešajā teikumā minētajam, neļaujot tiesām izvērtēt konkrētos apstākļus, lai apsvērtu, vai ir noticis nepamatots tiesību aizskārums, kas rada personas tiesības un atbilstīgu atlīdzinājumu.
Izskatāmajā lietā ir tieši šāda situācija. Lai gan Administratīvā rajona tiesa ir devusi atļauju rīkot gājienu pieteiktajā datumā, šajā lietā atlīdzinājuma kontekstā būtu apsverams, ka Rīgas domes atteikumu dēļ jau trešo gadu pēc kārtas pieteicēja ir spiesta īstenot tiesības uz pulcēšanās brīvību, izmantojot tiesas procesu. Un, ņemot vērā Atlīdzinājuma likuma 8.panta otro daļu, administratīvajai tiesai ir liegts apsvērt konkrētos apstākļus, lai izvērtētu, vai pieteicējai nosakām atlīdzinājums, vai arī ir pietiekami ar atļauju rīkot gājienu.
Administratīvā procesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa šaubu gadījumā pārbauda, vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām. Savukārt atbilstoši minētā panta otrajai daļai gadījumā, ja tiesa uzskata, ka tiesību norma neatbilst Satversmei, tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai.
Lietā ir tālākminētie apstākļi:
2011.gada februārī biedrība ,,Daugavas Vanagi Latvijā" vērsās Rīgas pilsētas pašvaldībā ar pieteikumu gājiena rīkošanai 2011.gada 16.martā. Ar Rīgas domes izpilddirektora 2011.gada 8.marta lēmumu aizliegta pieteiktā gājiena norise. 2011.gada 11.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Rīgas domes lēmuma atcelšanu, pienākuma uzlikšanu rakstveidā atvainoties pieteicējai, pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai, publicējot atvainošanos laikrakstos "Diena", "Neatkarīgā", "Latvijas Avīze", "Telegraf", "Cas" un "Vesti segodna", personiskā kaitējuma atlīdzināšanu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteicējas ieskatā atbildētājas lēmumā ir tikai konstatēts, bet nav izvērtēts iespējamais sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma apmērs. Tā kā Rīgas dome aizliegusi rīkot gājienu jau trešo gadu, pieteicēja lūdz tiesu uzlikt par pienākumu atbildētājai atlīdzināt biedrībai personisko kaitējumu Ls 5000 apmērā un morālo kaitējumu Ls 5000 apmērā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Administratīvā rajona tiesa 2011.gada 15.martā pieteikumu apmierināja daļēji, atceļot Rīgas domes lēmumu par aizliegumu rīkot gājienu 16.martā, bet noraidīja pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu atvainoties pieteicējai un atlīdzināt personisko kaitējumu Ls 5000 apmērā un morālo kaitējumu Ls 5000 apmērā. Izvērtējusi tiesību normas, pirmās instances tiesa atzinusi, ka pieteicēja kā juridiska persona nevar saņemt atlīdzinājumu par personisko vai morālo kaitējumu, jo iestāde ar prettiesisku administratīvo aktu šādu kaitējumu var nodarīt tikai fiziskai personai.
Kasācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā".