Pirms divām nedēļām Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apņēmīgi paziņoja, ka uzdevis steidzami sagatavot grozījumus likumos, lai kredītņēmēja atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi aprobežotos ar ķīlas vērtību.
Ceturtdien pēc tikšanās ar bankas pārstāvjiem premjers paziņoja, ka valdība un bankas kopā izstrādās vienošanos kredītņēmēju atbalstam. Tas gan nav gluži tas pats, kas premjerministra sākotnējā iecere.
"Tiekoties ar Latvijas Komercbanku asociāciju, vienojāmies, ka valdība un bankas kopīgi izstrādās vienošanos, lai nodrošinātu kredītņēmēju aizsardzību, tas ir, tādu fizisku personu aizsardzību, kas ir ņēmušas kredītu vienīgā mājokļa iegādei. Tas, protams, neattieksies uz ļaunprātīgiem nemaksātājiem," Neatkarīgajai skaidroja V. Dombrovskis.
Pēc viņa teiktā, vienošanās varētu būt sava veida labās prakses kodekss un vadlīnijas, kā risināt attiecības starp bankām un kredītņēmējiem.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons uzsvēra, ka šajās vadlīnijās iekļaus tos principus, ar kuriem bankas jau nodarbojoties pašlaik, piemēram, kredītu restrukturizācija un atmaksu pārskatīšana. Tātad pēc būtības bankas attiecībās ar kredītņēmējiem, kuri nonākuši grūtībās objektīvu iemeslu dēļ, nekas nemainīsies.
Iepriekš V. Dombrovskis bija arī lūdzis izvērtēt iespēju uzlikt bankām par pienākumu grūtībās nonākušam kredītņēmējam, kurš aizdevumu ņēmis vienīgā mājokļa iegādei, piedāvāt mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamajām platībām un neatstāt šādu ģimeni bez pajumtes.
Problēmas ceturtajai daļai
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka augusta beigās rezidentu mājsaimniecībām mājokļa iegādei Latvijā bija izsniegti kredīti 4,926 miljardu latu apmērā, no tiem ceturtā daļa jeb 25,3 procenti bija ar kavējumiem, tajā skaitā 13,2 procenti maksājumu kavēja jau vairāk nekā 90 dienas, Neatkarīgajai atklāja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas biroja vadītāja Anna Dravniece.
Ārvalstu pieredze
V. Dombrovskis bija uzdevis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Pēc Swedbank sabiedrisko attiecību vadītāja Ivara Svilāna Neatkarīgajai teiktā, kredītņēmēju un bankas tiesiskās attiecības Zviedrijā ir teju identiskas noteikumiem Latvijā, ar vēl lielākām tiesībām bankām. Savukārt kredītņēmēju juridiskās saistības pret kredīta devējiem ASV nav tik viennozīmīgas, kā uzskata lielākā daļa sabiedrības. Tikai 27 ASV štatos hipotekārā kredīta ņēmējs var atdot bankai īpašumu, izvairoties no tālākām saistībām. Citos štatos šādi noteikumi nedarbojas, skaidroja I. Svilāns. "Banka nav lombards, un tā nedarbojas pēc lombarda principiem, tas ir, naudas neatdošanas gadījumā realizē ķīlu. Banka strādā ar kredītņēmēju, nevis ar viņa dzīvokli, un ķīla ir tikai nodrošinājums. Svarīgākais arguments kredīta izsniegšanai ir klienta naudas plūsma, teica I. Svilāns.
Pret atpakaļejošu datumu
Pirms premjera tikšanās ar komercbankām Swedbank darbības vadītājs Baltijas valstīs Hokans Bergs intervijā Dienas Biznesam bija atzinis, ka premjera ierosinātais likums ievērojami mainītu hipotekāro kredītu izsniegšanas struktūru un tas nenāktu par labu klientiem Latvijā. "Swedbank būtu spiesta mainīt biznesa modeli, jo vajadzētu strādāt citā vidē," teica H. Bergs. I. Svilāns Neatkarīgajai skaidroja, ka H. Berga vārdi nav jāiztulko kā bankas drauds pamest Latviju. Kad H. Bergam jautā par bankas darbības perspektīvām Latvijā šajā ekonomiskajā situācijā, viņš atbildot, ka arī Zviedrijā 90. gados bijusi krīze, "bet vai tad Swedbank ir pametusi Zviedriju"?
"Galvenais, pret ko iebilda Swedbank darbības vadītājs Baltijas valstīs, bija iecere pieņemt likumu ar atpakaļejošu datumu," skaidroja I. Svilāns.